Tas, cik draudzīgi un pārliecinoši senie cilvēki apguva uguns iegūšanas un uzturēšanas prasmes, joprojām šķiet neizskaidrojami, zināmā mērā pat aizdomīgi. Gluži tā, it kā kāds pirms aptuveni 400 tūkstošiem gadu būtu vienlaikus uzreiz vairākās vietās visus apmācījis.

Vai tiešām tā bija patiesība, kas iemiesojusies sengrieķu mītā par Prometeju? Vai arī tie bijuši atlidotāji no citām planētām? Pilnībā izslēdzams nav neviens gadījums, taču burtiski nesen publicēti dati par kādu no jaunākajiem atklājumiem, kas pauž: pirmie iegūt uguni iemācījušies nevis mūsdienu cilvēku pirmsenči, bet gan neandertālieši. Un tā ir atšķirība...

No dzirksteles iedegās liesma

Aizvēsturisko uguns aizdedzināšanas rīku izrakumos atradusi Britu muzeja speciālista Roba Deivisa vadītā pētnieku grupa, kas turpat savas salas austrumos Safolkas grāfistē pirms 400 tūkstošiem gadu dzīvojušo seno ļaužu apmetnē atklājuši, ka viņi kurinājuši pavardus. Vispirms pētnieki tur atrada kokogles, kam sekoja sarkanīgu mālu slānis, kura apdeguma stāvoklis skaidri liecināja par to, ka savulaik šajā vietā bijis patiešām īstens pavards. Turpat līdzās atrasti arī krama cirvji un, galvenais, dzelzs pirīta gabaliņi. Var piebilst, ka tas ir minerāls, pa kuru uzsitot ar krama gabalu var iegūt dzirksteles. Šie paraugi saistībā ar tajos saskatāmajām triecienu pēdām liecināja par to, ka tieši tā pirmatnējie aizdedzinātāji arī rīkojušies.