2. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Mākoņos apkārt Latvijai

1936. gada 2. oktobrī. Pirms 90 gadiem preses izdevumos varēja iepazīties ar pirmā Latvijas apkārtlidojuma rezultātiem.

Pirmais Latvijas apkārtlidojums bija noticis 1936. gada 27.–28. septembrī un noritēja 1075 kilometru maršrutā Rīga, Spilves lidlauks–Tukums–Ventspils–Kuldīga–Liepāja–Bauska–Krustpils–Daugavpils–Salaspils–Valmiera–Spilve. Pasākumā piedalījās gan tikai četras ekipāžas pašmāju ražojuma lidaparātos. Trīs izmantoja aizsargu aviācijas lidmašīnas KOD-1, bet viena lidoja Kārļa Irbīša konstruētajā I-9 "Kaija". Iepriekš gan bija izziņots, ka lidoņu skaits būšot kuplāks. Piedalīšoties arī tautā populārais Herberts Cukurs, tomēr nepaskaidrotu iemeslu dēļ dalībnieku vidū viņš neparādījās. Dalībniekiem bija obligāti jānosēžas iepriekš nosauktajos maršruta punktos un jāpavada tur vismaz 30 minūtes. Tika vērtēts lidojuma vienmērīgums. Pasākumu organizēja Latvijas aeroklubs, bet kā vērtētājs uzstājās civilās aviācijas inspektora, pulkveža Jāņa Indāna vadītā komisija. Ceļojošo sudraba kausu apkārtlidojuma uzvarētāju apbalvošanai vēl 1934. gadā dāvāja kinoteātra "Metropole" īpašnieki. To saņēma pirmā vieta – aizsargu aviācijas lidmašīna KOD-1 ar lidotāju Tomu Gailīti un novērotāju Rihardu Celmiņu – abi pieredzējuši lidoņi vēl no Pirmā pasaules kara un Krievijas Pilsoņu kara laikiem. Viņiem pienācās arī kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža izsniegtā naudas balva – 100 latu. Otrā vieta saņēma 75 latus, 3. vieta 50 latus. Rīgas pilsētas diskonta banka bija veltījusi balvu fondam 200 latu un tos sadalīja visiem dalībniekiem.

20. gadsimta 20.–30. gadu Eiropas valstīs šādi lidojumi bija populāri un prestiži, jo demonstrēja vietējās aviācijas rūpniecības iespējas, kā arī lidotāju iemaņas un pieredzi. Nereti apkārtlidojumus organizēja kā starptautiskas sacensības, tiesa, ne Latvijas gadījumā. Latvijas situācijā kā papilduzdevumu uzskatīja aviācijas popularizēšanu vispār, lidotāju saimes paplašināšanu un tāpat vietējo aerodromu tīkla izveidi. Kā bija sacīts organizatoru paskaidrojumā presei: "Bez plaša aerodromu tīkla nav domājama mūsu civilās aviācijas sekmīga attīstība. Šai darbā jānāk palīgā visiem pilsoņiem." Apkārtlidojumu jau ar daudzpusīgāku vērtēšanas sistēmu un lielāku dalībnieku skaitu Latvijā organizēja arī 1937. un 1938. gadā. Turklāt 1938. gadā piedalījās jau 13 ekipāžas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Daugavas Vārds", 1926. gada 2. oktobrī

Virzas pagasts. Nelabojams netiklis. Vietējā pagasta iedzīvotājs Kazimirs Pīterāns jau Krievijas valdības laikā par savas 14 gadus vecās miesīgās meitas izvarošanu bija sodīts ar 8 gadiem spaidu darbos. Revolūcijas laikiem uznākot, viņš šo sodu vēl nebija pilnīgi izcietis un atgriezās uz savām mājām Sidorenku sādžā. Te viņš atkal bija uzsācis ar savu meitu miesīgus sakarus. Pēdējai no tēva piedzima 2 bērni. Tie drīzi nomira, jo viens bija kroplis, bet otrs dzīvot nespējīgs. Tēvs ar meitu dzīvoja ļoti saticīgi, bet savu sievu neieredzēja un bieži pat nežēlīgi sita. Sieva kaimiņiem bija stāstījusi, ka viņas vīrs parasti guļot vienā gultā ar meitu, bet viņai liekot gulēt uz kula. Dažus gadus atpakaļ Pīterānam sieva nomirusi un nu viņš ar savu meitu dzīvojis gandrīz atklāti. Dievbijīgās sādžas sievietes par to ļoti sašutušas. Beidzot, kad 1925. gada rudenī Pīterāna meitai piedzimis otrais bērns, vietējais policijas kārtībnieks uzsācis šai lietā izmeklēšanu. Pīterāna vaina atkal ir tikusi pierādīta, jo to apgabaltiesa nupat ir sodījusi ar ieslodzīšanu cietoksnī uz 4 gadiem, bet pilngadīgo meitu par asinsgrēku ar ieslodzīšanu cietumā uz 8 mēnešiem.