Ājurvēda – kurš gan nav dzirdējis šo nosaukumu? Tomēr tā ir tik apjomīga un niansēta mācība, ka vien retais to pārzina pilnībā. Par Ājurvēdas mazāk zināmajām pusēm lūdzām pastāstīt Alīnu Voronovu, ārsta Vikrama Čauhana grāmatas “Dzīves vieduma rokasgrāmata. Ievads Ājurvēdas zinātnē” tulkotāju.

Ar ko nu kuram Ājurvēda asociējas – kāds zina, ka garšvielas pie ēdiena – tas ir labi, kāds zina, ka jādzer trifala, tulsi vai kurkumīns, kāds zina eļļas masāžu abhyanga, kurā tu kā tāds virtulis peldi eļļā uz speciāla masāžas galda un nokāp atveseļots un atjaunots… "Pērn novembrī man bija iespēja pabūt Ājurvēdas klīnikā Indijas ziemeļos, Pendžabas štatā, kur es redzēju, kā senā Ājurvēda izskatās mūsdienās. Un tas skats mani tik ļoti iedvesmoja, ka ļoti gribas, lai pie mums Latvijā šīs lietas pēc iespējas vairāk iepazīst un izmanto," saka labjūtas konsultante Alīna Voronova. Tālāk uzklausu Alīnas stāstu.

"Elementiem, ko minēji, visiem ir vieta Ājurvēdas sistēmā, bet mūsdienu Ājūrvēdas zinātājs Indijā ir ne tikai zāļu vīrs vai sieva, bet ārsts baltā halātā, kas strādā ar vielām un komponentiem, kas ir pētīti un pārbaudīti.

Jā, un runa nav par to, ka būtu jāģērbjas kā indietim vai jāēd tikai indiešu garšvielas, runa ir par likumsakarībām, kas Ājurvēdā labi noformulētas un ko var pielāgot mūsu dzīvesveidam. Un nepieļaut tipiskās kļūdas, ko mēs darām, iedomājoties, ka tas ir veselīgi.