Rodas gluži vai alķīmijas brīnums, šajā procesā “no mēsliem top zelts”.

Tātad: vieta atrasta, darbarīki sagādāti, palīgi vai talcinieki jau pošas ciemos, un laiks sapņus pārvērst realitātē. Dalos ar pieredzi, kas iegūta gan piemājas dārzā, gan deviņus gadus strādājot Cēsu pils viduslaiku dārzā, lietojot tikai bioloģiskās un permakultūras metodes. 

Pirms gada, ja biji “SPĪGANAS” lasītāju saimē, izdevumā “Dārza maģija” varēji uzzināt, kā izvēlēties vietu dārzam, kā atpazīt zaļos dārgumus – iepriekšējo saimnieku atstāto mantojumu – un pie kādiem darbiem ķerties vispirms. Turpat varēji atrast rakstu par augsto dobju veidošanu un priekšrocībām. Šogad tēmai “Sākam dārzu!” turpinājums.

Zīmējam, plānojam

  • Vispirms nepieciešama maza skice – kur būs dobes, celiņi, koku un krūmu stādījumi, kur komposts, kur atpūtas vieta, soliņš, nojume, ugunskurs vai āra pavards. Pēc tam dabā var saspraust mietiņus, novilkt lentes, lai saprastu, vai visam iecerētajam pietiks vietas.
  • Visdažādāko materiālu sagāde – par to šajā rakstā būs sīkāk.
  • Dārgumu atklāšana un novērtēšana. No agra pavasara līdz rudenim dārzā uzdīgs un salapos, uzziedēs un pārsteigs kultūraugi un savvaļas augi, kuri te sen stādīti vai paši ieviesušies. Atliek vien atpazīt – derīgie vai nezāles, atstājamie vai izrokamie, mīlamie vai apkarojamie.
  • Sēklu un stādu sagāde – arī par to turpmāk tekstā.