Runa nav tikai par klimata izmaiņām, bet arī citiem apdraudējumiem, no kuriem lielāko daļu veido jaunās tehnoloģijas.

Viens no pēdējā laikposmā skaudri izzīmētajiem faktiem ir tas, ka pasaule jau patiešām vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš. Runa nav tikai par koronavīrusa pandēmijas patiesajiem un sakonstruētajiem aspektiem, bet arī aizvien lielākā mērogā piedzīvotajiem plūdiem, ekstremālu karstumu, jaunu slimību uzliesmojumiem un, protams, allaž aktuālo apkārtējās vides piesārņojumu. 

Neangažēto un godprātīgo zinātnieku balsis allaž prasmīgi noslāpētas, un praktiski jau vairs nav palicis daudz to cilvēku, kuri patiešām ticētu tam, ka pasaules gals pienāks saistībā tieši ar ekoloģisko katastrofu. Lai gan vēstīts, ka aptuveni septiņi nākamie gadi pasaulē kļūs par viskarstākajiem attiecīgo novērojumu vēsturē, savukārt tālāk būšot vēl trakāk.

No kā ļaudis baidās un nebaidās

Pētnieki pauduši daudz dažādu viedokļu un pareģojumu. Starp citu – tieši tāpat kā fantastikas literatūras un kinodarbu autori. Kurš gan no mums nav vismaz reizi aizdomājies: kāda gan būs pasaule pēc 100 vai 500 gadiem? Un laikam būs grūti noliegt, ka šīs domas allaž pavada kaut kāds noslēpumains, grūti izskaidrojams satraukums. Bažas. Iespējams, iepriekš minēto mākslas jomu meistari patiešām labi pacentušies un spējuši radīt ļaužu iztēlē faktiski tikai šausmu filmas cienīgas ainas.

Tie laiki, kad mākslā aizgūtnēm runāja par skaistu, saulainu un bezgala laimīgu nākotnes pasauli, šķietami aizgājuši nebūtībā līdz ar... PSRS jeb tātad komunistisko ideālu sagrūšanu. Tur gaišās nākotnes atainojums mākslā dažkārt bija jau pat mēreni nomācošs. Patiešām, pakustiniet savas atmiņas failus: vai kāds spēj acumirklī atcerēties kādu pēdējā laikposmā tapušu ievērojamu mākslas vai kino darbu, kurā pārliecinoši vēstīts par laimīgu nākotni uz Zemes? Nekā, vai ne? Tikai viena baisa apokalipse visdažādākajos tās izpausmes veidos...