Dažādas Arktikas un Antarktīdas pētniecības iestādes fiksējušas, ka nesen gar Antarktīdas krastiem sācis dreifēt pagaidām lielākais zināmais pasaules leduskalns, kura kopējais laukums vairākkārt pārsniedz faktiski jebkuras pasaules lielākās megapoles teritoriju. Pētnieki sākuši ļoti uzmanīgi novērot šo milzeni, jo nevienam nav pat vismazākās nojausmas par to, kā šis gigantiskais peldošā ledus gabals turpinās uzvesties. Tostarp jau tagad zināms, ka leduskalns sācis ļoti nopietni apdraudēt komerciālos un zvejas kuģus, un ir labi saprotams, ka šajā gadījumā runa nav tikai par tiem.

I

Šā leduskalna vēsture iesākusies pirms gandrīz 38 gadiem, proti, 1986. gada septembrī no Antarktīdas Filhnera šelfa ledāja iekšējās malas atdalījās prāvs fragments, kā rezultātā izveidojās trīs gigantiski lieli leduskalni, un uz viena no tiem turklāt vēl atradās PSRS antarktiskās ekspedīcijas sastāvā esošā sezonas bāze “Družnaja 1”. Vēstīts, ka jauno leduskalnu izveidošanos pirmais pamanījis dežurējošais okeanologs, kurš tajā momentā atradies stacijā “Molodjožnaja”, mākslīgā pavadoņa sarūpētajos attēlos ievērojot Filhnera ledāja aprišu izmaiņas, un tas acumirklī izraisīja trauksmi. Lai gan tieši tajā mirklī bāze “Družnaja 1” bija pilnībā bez cilvēkiem, tur atradās tikai neliels daudzums zinātniski pētnieciskās aparatūras, bet arī to tomēr bija ļoti svarīgi saglabāt. 1987. gada februāra sākumā dīzeļelektriskais ledlauzis “Kapteinis Kondratjevs” pietuvojies vienam no leduskalniem, uz tā izkāpusi PSRS Arktikas un Antarktīdas zinātniski pētnieciskā institūta speciālistu grupa un spējusi sekmīgi evakuēt tur palikušo sezonas bāzes aparatūru. Bet vēlāk centrālais no šiem trim leduskalniem uzsēdies sēklim, tādējādi faktiski pārvēršoties savdabīgā ledus salā. Un tagad, pēc teju četrām desmitgadēm, tas atkal “pamodies” un izlēmis kaut kur doties. Kurp?