Ikviena cilvēka enerģija spēj iedarboties uz kolektīvo vidi.

Pētnieku kolektīvs no amerikāņu institūta "HeartMath" nācis klajā ar zinātniski pamatotu paziņojumu par to, ka cilvēku izstarotie elektromagnētiskie lauki, ieskaitot cilvēku izjustās un paustās emocijas, spēj mainīt citu cilvēku elektromagnētiskajos laukos iekodēto informāciju un veikt dažāda līmeņa iedarbību arī uz apkārtesošo vidi. Principā jau tā ir labi zināma, varbūt pat jau mēreni novecojusi informācija, taču mūsdienās to papildinājuši būtiski jaunatklājumi.

Viss nāk no sirds

Varētu mēģināt iedomāties: kā gan izskatītos šī pasaule, ja visi cilvēki dzīvotu saskaņā ar vēlmi izzināt pasauli, meklējot patiesību, mīlestību, līdzcietību, savstarpējo sapratni, emocionālo vienotību un sadarbošanos? Bet visdrīzāk par to patiešām var tikai iedomāties, jo realitātē mūsu pasaule ir gluži citāda. Atliek vien apjēgt kaut vai to, kā un cik lielā mērā uz noteiktām vibrācijām sabiedrību spēj noskaņot tie, kuri uzmetušies par valdītājiem, kuru galvenie vadmotīvi ir alkatība, naidīgums, apzināti veidota un uzturēta sabiedrības sašķeltība. Jaunlaiku literatūras un kino produkcija jau vairs vērsta faktiski tikai uz to, lai cilvēkos maksimāli atraisītu viszemākos instinktus, jo šodien tur galvenie “varoņi” pārsvarā ir dažādi maniaki, sērijveida slepkavas, visu iespējamo līmeņu aprobežoti, atbaidoši “viedokļa līderi”, turklāt ar neslēptu noslieci šo visaptverošo stulbumu pasniegt kā kaut kādu visaugstāko labumu, “progresu un attīstību”. Sak, skatiet, kā viens apņēmīgs un uzbāzīgs plānprātiņš ar savu plosīšanos prot taisīt lielo naudu. Lūk, jums etalons! Kaut kas tāds, kas mudina nevis uz nepārtrauktu personības tālākizglītošanos un produktīvu pašattīstību, bet gan gluži reāli izpaužas kā deģenerācijas apliecinājums.

Ar to un vēl dažādiem citiem labi izsvērtiem un pārbaudītiem līdzekļiem sabiedrībai uzspiež bara domāšanu un uzvedību, praktiski nepārtraukti iebarojot atskārsmi, ka faktiski cilvēki ir tikai vadāmi dzīvnieki un nekas vairāk. Praktiski pārtrūkusi normāla saziņa kultūras līmenī, jaunajām paaudzēm degradējusies prasme saprotami izklāstīt savas domas, principā zudusi interese par pagātnes reālajiem notikumiem, piekāpjoties komiksu veida jaunmitoloģijai, pilnībā izšķīdusi dzimto sakņu sajūta, pārvēršoties atbaidoši asinskārā, aklā un histēriskā nacionālismā, kas patiesībā balstīts nevis savas tautas mīlestībā, bet gan kādas citas tautas rasistiskā nīšanā. Un ar gluži noteiktu pārākuma sajūtu, protams...