Kā zīdaiņi apgūst valodu

Nesen Kembridžas universitātes un Dublinas universitātes pētnieku apvienotā grupa publicējusi rezultātus, kas gūti tā dēvētajos valodas eksperimentos ar zīdaiņiem.

Pētījuma gaitā aptuveni pussimts bērnu skatījās video, kurā sākumskolas skolotājs dziedāja dažādas bērnu dziesmiņas. Bērni šo video skatījās vairākas reizes savas dzīves pirmā gada laikā, un vienlaikus speciālisti ar elektroencefalogrāfijas palīdzību novēroja viņu smadzeņu aktivitāti. Apstrādājot tādējādi iegūtos datus ar speciālu algoritmu, pētnieki spēja noteikt to, kā smadzenes reaģē uz atsevišķām runas īpatnībām.

Izrādās, smadzenes uz atsevišķām runas skaņām noskaņojas pakāpeniski. Ievērojami ātrāk par atsevišķām skaņām smadzenes spēj apgūt ritmisko informāciju, proti, intonācijas paaugstināšanu vai pazemināšanu frāzē, uzsvaru un akcentus. Un katrā ziņā noskaidrots, ka runas ritmu bērns pilnā apjomā apgūst jau kopš divu mēnešu vecuma. Tas izklausās paradoksāli, proti: kā gan varētu mācīt uzsvarus, ja vēl lāgā nav iepazīti atsevišķi fenomeni? Taču pētnieki apgalvojuši, ka tieši ritma izpratne bērna smadzenēs veido to karkasu, uz kura uzaug visa fonētiskā informācija. Ritma izjūta galvenokārt palīdz sadzirdēt, kur beidzas viens vārds un sākas jau cits, un tā jau ir viena no lielākajām problēmām valodas apmācībā, turklāt gan bērniem, gan arī pieaugušajiem.

Var piebilst, ka ritms piemīt jebkurai runai, taču visizteiktāk tas izpaužas tieši dzejā un dziesmās. Un tāpēc bērniem esot jo sevišķi lietderīgi klausīties dažādus bērnu dzejolīšus un miega dziesmiņas, jo ar to palīdzību viņi spēj ātrāk apgūt runas ritmisko struktūru. Attiecīgie eksperimenti apliecinājuši, ka valodas progress atkarīgs no tā, kā zīdaiņa smadzenes apgūst runas ritmu. Iespējams, pateicoties šiem jaunajiem pētījumu rezultātiem, parādīsies arī jaunas pedagoģiskās metodikas – ar dzejas un dziesmu izmantošanu, un tās dos bērniem iespēju apgūt valodu vēl ātrāk un labāk.