Smadzenēm visas valodas ir vienādas

Valodai un runai smadzenēs atvēlētas speciālas zonas, un tās, kā pauduši pētnieki, principā ir pietiekami labi izpētītas. No tām zināmākās ir Broka centrs un Vernikes centrs, taču vēl bez tiem pusložu garozā ir arī citi iecirkņi, kas vajadzīgi tāpēc, lai varētu saprast, ko mums saka, lai spētu paši sakārtot vārdus teikumos un tamlīdzīgi.

Kopš magnētiskās rezonanses tomogrāfijas parādīšanās smadzeņu valodas zonu pētīšana kļuvusi vēl vieglāka. Tiesa, esot gan jāpiebilst, ka mēdz būt individuālas atšķirības, piemēram, vienam cilvēkam noteikts valodas iecirknis var būt izvietojies mazliet pa labi vai augstāk, nekā tas ir citam, vai arī tas var atšķirties izmēru ziņā. Bet kopumā esot tā: ja neņem vērā pārlieku sīkas un smalkas atšķirības, dažādiem cilvēkiem valodas funkcijas tomēr apkalpo vienas un tās pašas smadzeņu zonas.

Tomēr šajā gadījumā lielākā daļa eksperimentu veikta ar cilvēkiem, kuri pamatā runā angļu valodā, lai gan jāatceras, ka pasaulē ir arī citas valodas, kurām atšķirībā no angļu valodas vārdu izkārtojums teikumos veidojas pietiekami brīvi un kurās vārdi sev itin brīvi pievieno priedēkļus, piedēkļus un galotnes, un tostarp arī pilnībā veselus citus vārdus, tādējādi būtiski mainot nozīmes nianses. Tāpēc būtu interesanti uzzināt, kā smadzenes izrīkojas ar tādām valodām. Evelina Fedorenko no ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta apgalvo, ka tas notiekot tieši tāpat kā gadījumā ar angļu valodu.

Eksperimentam bija izvēlētas 45 valodas no 12 valodu saimēm. Saistībā ar katru valodu pieaicināja pa diviem cilvēkiem, kuri tās labi saprata, un viņiem bija jānoklausās dažādi fragmenti no pasaku darba “Alise Brīnumzemē”, kas, protams, bija tulkoti viņu pārstāvētajā valodā. Vēl bez šīm labi saprotamajām daiļdarba frāzēm eksperimenta dalībniekiem bija arī jānoklausās praktiski nesakarīgas skaņas, kas bija līdzīgas vārdiem, taču kam nevajadzēja nekādi aktivēt smadzeņu valodas zonas. Tāpat eksperimenta dalībniekiem nācās iziet arī citus kognitīvos testus, kuriem vajadzēja apliecināt to, cik specifiski darbojas konkrēti smadzeņu apgabali un vai tie pilda tikai vienu uzdevumu vai arī vairākus.

Noskaidrojās, ka smadzenes saistībā ar savējo valodu izmanto vienu un to pašu neironu centru komplektu, un 

šie centri darbojas visnotaļ specifiski, proti, reaģē tikai uz apjēdzamu runu, savukārt citās prāta nodarbēs nepiedalās. 

Un valodas zonas arī darbojas vienādi, pilnībā neatkarīgi no valodas. Piemēram, ja aktivizējas vienlaikus divas zonas, lai apstrādātu frāzi angļu valodā, tad tieši tāpat vienlaikus tās aktivizēsies arī saistībā ar citām valodām.

Tomēr, lai arī kopīgā valodas centru arhitektūra smadzenēs ir vienāda dažādām valodām, pētījuma autori pauduši uzskatu, ka dažām atšķirībām tomēr vajadzētu būt. Piemēram, ja smadzenes pieradušas tā dēvētajai tonālajai valodai (kad vārda nozīme mainās atkarībā no izrunas augstuma, un kā uzskatāmākos piemērus šajā gadījumā parasti min ķīniešu un vjetnamiešu valodu), var pieņemt, ka tās valodas centri būs cieši saistīti ar akustiskajiem. Tieši tāpat noteiktas īpatnības var būt arī saistībā ar to, cik vispār vārdus vienlaikus spēj noturēt smadzeņu valodas sistēma, jo ir valodas gan ar īsiem, gan ļoti gariem vārdiem, un arī paši vārdi teikumā var būt vienlaikus saistīti ar dažādu daudzumu citu vārdu. Tiesa, tas gan esot vēl tikai nākamo pētījumu priekšmets.

Tāpat esot vērts piebilst, ka ar valodas darbību aizņemti ne tikai specializētie valodas apgabali, jo tad, kad smadzeņu valodas centriem rodas nepieciešamība saprast konkrētu darbību apzīmējošu vārdu, tie vēršas pie kustību garozas. Tajā pašā laikā, lai arī iepriekš uzsvērts, ka īstās valodas zonas vairāk ne ar ko citu nenodarbojas, tomēr daudzi pētnieki vēstījuši: viņiem esot izdevies fiksēt, ka dažkārt tomēr nodarbojas gan! Piemēram, vēl gluži nesen izdevumā Science bija publicēts raksts, kurā apgalvots, ka smadzeņu valodas zonas palīdzot pārvaldīt sīkas un ļoti sarežģītas kustības, ka sarežģīts roku darbs palīdzot labāk attīstīt valodas sintaksi, un otrādi, proti, nodarbojoties ar valodu, smadzenes sākot labāk pārvaldīt rokas sarežģītā darbiņa paveikšanai...