Amerikāņu pētnieki no Kārnegija–Melona universitātes noskaidrojuši, kā dažādu kultūru un valodu pārstāvju smadzenēs izpaužas abstraktie jēdzieni, konstatējot, ka praktiski visas valodas vieno kopīga neironu infrastruktūra. Lai gan uzsvērts arī tas, ka pamata neironu apgabali ir līdzīgi, tomēr tas, kā šie apgabali izgaismojas, esot visnotaļ specifiski katram atsevišķam cilvēkam.
I
Pētnieki izpētīja smadzeņu apgabalus, kuros materializējas konkrētie un abstraktie jēdzieni, kā arī uzsāka mūsdienīgi vērienīgus pētījumus saistībā ar to, vai cilvēki, kuri uzauguši dažādās kultūrās un kuri runā dažādās valodās, šos jēdzienus patiešām veido vienos un tajos pašos smadzeņu apgabalos. Viens no šo pētījumu vadošajiem speciālistiem Roberto Vargass, psihologs no Dītriha Humanitāro un sociālo zinību koledžas, plašsaziņas līdzekļiem paudis: “Mēs vēlējāmies izpētīt dažādas valodas, lai varētu saprast, vai kultūras izcelšanās ietekmē to, kā apjēdzam un saprotam to, ka uztveram abstraktas idejas, piemēram, tādas kā taisnīgums un tamlīdzīgi...”
Piebilsts arī tas, ka Vargass turpina fundamentālos pētījumus neironu un semantikas organizācijas jomā, ko pirms vismaz 30 gadiem jau iesācis profesors Marsels Džasts, kad viņš sāka skenēt dažādu eksperimentu brīvprātīgo dalībnieku smadzenes ar funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas palīdzību. Toreiz Džasta vadītā pētnieku grupa sāka ar konkrētu smadzeņu apgabalu noteikšanu, proti, uzmeklējot tos, kas izgaismojas, kad notiek kādu konkrētu objektu uztveršana, piemēram, aplūkojot ābolu, bet vēlāk jau pārgāja arī pie abstraktiem fizikas jēdzieniem, piemēram, spēks, gravitācija un tamlīdzīgi. Tagad Džasts un Vargass jau darbojas kopā, turpinot un paplašinot savulaik uzsāktos pētījumus šajā jomā.
Visjaunākie pētījumi devuši iespēju veikt vēl vienu būtisku soli virzienā uz priekšu saistībā ar abstrakto jēdzienu novērtēšanu, pamatīgi izpētot tos smadzeņu apgabalus, kas izgaismojas valodā balstītu abstrakto jēdzienu uztveršanas procesā. Konkrētajā gadījumā pētnieki bija iesaistījuši cilvēkus, kuru dzimtā valoda ir angļu un mandarīnu. Saistībā ar to Džasts piebildis, ka šie laboratoriskie pētījumi vērsti ne tikai uz atsevišķu jēdzienu uztveres universalitāti, bet arī uz ievērojami lielākiem zināšanu kopumiem, piemēram, zinātniskajām un tehniskajām zināšanām un daudz ko tamlīdzīgu. Viņš arī uzsvēris: “Kultūras un valodas mums var dot ļoti īpašu pasaules redzējumu, taču mūsu mentālās kartotēkas visas ir ļoti līdzīgas.”