4 °C
Pētnieki salīdzinājuši leģendārās 1986. gada 26. aprīļa Čornobiļas atomavārijas seku likvidētāju un viņu pēcnācēju genomus, noskaidrojot, ka pat pēc ļoti lielu radiācijas devu nonākšanas likvidētāju dzimumorgānu šūnās neuzradās liels daudzums mutāciju, un avārija kopumā nav ietekmējusi šo cilvēku pēcnācēju veselību.
Vienā no lielākajām atomenerģētikas avārijām radioaktīvais piesārņojums izplatījās aptuveni 200 000 kvadrātkilometru platībā, un seku likvidēšanā piedalījās vairāk par pusmiljonu cilvēku, kuru vidū aptuveni 600 atomstacijas līdzstrādnieku un ugunsdzēsēju saņēma ārkārtīgi augstas radiācijas devas, un 28 no viņiem nākamā gada laikā diemžēl nomira. Visus pārējos seku likvidētājus vairākas desmitgades nenogurstoši novēroja mediķi un zinātnieki.
Veicot savus jaunākos pētījumus, amerikāņu speciālisti noskaidrojuši, kā radiācija ietekmējusi veselību tiem likvidētāju bērniem, kuri ieņemti pēc katastrofas Čornobiļas stacijā. Zināms, ka noteiktu daļu mutāciju bērni manto no saviem vecākiem, taču neliela un vienlaikus pietiekami nozīmīga to daļa ir unikāla. Dažas no šādām mutācijām rodas vecāku dzimumšūnu attīstības procesā, savukārt citas uzrodas jau pēc piedzimšanas. Pētnieki atšifrēja un pamatīgi izpētīja 130 tādējādi pasaulē nākušo seku likvidētāju bērnu un arī šo viņu vecāku genomus.
Rezultātā izdalītas mutāciju grupas, kas bija raksturīgas tikai likvidētāju pēctečiem, vēlāk salīdzinot tās saistībā ar to, cik bieži tādi “nospiedumi” rodas likvidētāju pēcnācējiem un viņu vienaudžiem no “parastajiem” vecākiem. Vienlaikus pausts, ka ņemti vērā arī citi mutāciju avoti, ieskaitot smēķēšanu, alkoholismu un citus. Izrādās, pat salīdzinoši ļoti lielas radiācijas devas praktiski nekādi nav ietekmējušas likvidētāju bērnu genomu jauno mutāciju vidējo daudzumu. Amerikāņu pētnieki pauduši, ka šāds rezultāts liecinot par to, ka avārijas seku likvidētāji savdabīgā veidā spējuši izvairīties no apstarošanās ilgtermiņa sekām, kas varētu kļūt pārmantojamas no paaudzes uz paaudzi.
