Šī unikālā glabātava, kurai nav analogu visā pasaulē, ieplānota kā ļoti sarežģīta pazemes būvju sistēma.
Ir gluži skaidri zināms, ka atomstaciju kodolreaktori visā pasaulē nepārtraukti saražo krietnu devu radioaktīvo atkritumu. Tāds nu ir tas darbības princips, un citādi nemaz nevarētu būt. Bet kur gan paliek šie bīstamie atkritumi? Zināms, ka vispirms tos ievieto savdabīgās pagaidu glabātavās, kas, pirmkārt, diemžēl ir ārkārtīgi nedrošas un, piemēram, stihiskas nelaimes vai tehnogēnas katastrofas gadījumā var kļūt neizmērojami bīstamas, otrkārt, tikai ļoti retos gadījumos tās zaudē savu pagaidu statusu.
Japāņu lēmums un pasaules sabiedrības protesti
No vēl gluži neseniem* traģiskajiem notikumiem labi zināms, ka 2011. gada pavasarī jaudīgās zemestrīces un tai sekojošā gigantiskā cunami rezultātā notika baisa avārija Japānas atomelektrostacijā Fukušimā, kā rezultātā no ierindas pilnībā izgāja stacijas dzesēšanas un energoapgādes sistēmas, bet trijos reaktoros pilnībā izkusa kodoldegviela, kas izdedzināja caurumus aizsargkorpusos, izraisot jaudīgu apkārtējās vides radioaktīvo piesārņojumu un... 11 000 cilvēku bojāeju.
Savukārt 2021. gada pašā sākumā Japānas valdība pieņēma lēmumu nopludināt okeānā pēc Fukušimas atomstacijas reaktora tīrīšanas lielās tvertnēs uzkrāto radioaktīvo ūdeni, nosakot, ka gluži praktiski tas veicams 2023. gadā. Šis kopumā aptuveni vienu miljonu tonnu lielā apjomā esošais ūdens izmantots reaktoru dzesēšanai, un japāņu pētnieki pauduši: līdz 2022. gada beigām visas esošās tvertnes būšot piepildītas, tāpēc beidzot nākšoties no attiecīgā uzkrājuma atbrīvoties.
Nav grūti iedomāties, ka japāņu lēmums tieši tādā veidā atbrīvoties no saviem radioaktīvajiem atkritumiem izraisīja vētrainus citu valstu protestus, un galvenokārt satraukušies ir ķīnieši un korejieši. Daudzi speciālisti jau pauduši, ka izvēlētais attīrīšanas veids diemžēl nespējot tikt galā ar sevišķi bīstamo tritiju, tāpēc radioaktīvās vielas netraucēti ieplūdīs Pasaules okeānā un saindēs tā iemītniekus, kas vispirms jau nodarīs gigantiski lielu kaitējumu zvejsaimniecības nozarei un praktiski visam dzīvajam, dažādus ūdensaugus ieskaitot.