Pētnieki uzskata, ka gēnu mutācijas ir visu šajā pasaulē esošo dzīvības formu evolūcijas dzinējspēks. Par šo mutāciju iemeslu var uzskatīt dažādas DNS apstrādes kļūdas šūnu līmenī, galvenokārt fizisko un ķīmisko iedarbību rezultātā. Par tādām iedarbībām var kļūt, piemēram, ultravioletais vai radioaktīvais starojums, kas sagrauj DNS struktūru. Vai, kā uzskata pietiekami liela daļa zinātnes ļaužu, tas var arī notikt nejaušu traucējumu rezultātā fermentu vidē, kam piemīt savdabīga “montētāju” un “restaurētāju” loma DNS atjaunošanas procesā dzīvā šūnā.

I

Genoma mutācijas ir pamatā vispār sugu mainībai, un noteikts to daudzums vai uzkrājums var novest pie pilnībā jaunas un stabilas sugas veidošanās. Speciālisti pauduši, ka jo īpaši ātri tas mēdzot īstenoties tajos gadījumos, kad notiek genoma “īssavienojums” vienas un tās pašas populācijas ietvaros vairāku paaudžu gaitā.

Mūsdienu cilvēka genoma salīdzinājums ar vistuvāko sugas brāļu – neandertāliešu vai augstāko primātu – genomu apliecina, ka atšķirības hromosomu sastāvā un gēnu kopējā daudzumā šeit ir gaužām nelielas. Taču vienlaikus pētnieki uzskata, ka gēnu struktūru un to savstarpējo regulāciju ļoti lielā mērā noteic arī citi parametri. Raugi, kognitīvās spējas, kas neapšaubāmi noteic cilvēku sugas īpašo unikalitāti, saistītas ar salīdzinoši neliela daudzuma svarīgu gēnu mutācijām. Runājot gluži konkrēti, speciālisti min gēnus BDNF, DRD2, FNBP1L, PDE1C, PDE4B, PDE4D un virkni citu, kas tiešā veidā saistīti ar galvas smadzeņu šūnu darbību.