1924. gada 8. augustā. Pirms 100 gadiem Daugavpils latviešu avīze "Daugavas Vēstnesis" darīja zināmu, ka Pētera Juraševska vadītā Iekšlietu ministrija atcēlusi apmēram pirms mēneša Daugavpils domē pieņemto lēmumu par ielu nosaukumu uzrakstiem "četrās vietējās valodās" un pilsētas valdei uzdots lietot uzrakstus vienīgi valsts valodā.

Reklāma

Lēmumu ielu vārdus dot latviešu, poļu, krievu valodā un ivritā domē pieņēma 14. jūlijā. Par bija 30 domnieki, divi pret, astoņi atturējās. Pārējā Latvijā to uztvēra ne tikai kā kuriozu, bet drīzāk kā "latviešu nacionālās cieņas mīdīšanu" un izaicinājumu. Daugavpils, kas no valsts saņēma dotācijas, bieži sūdzējās par līdzekļu trūkumu, taču ielu plāksnīšu maiņai naudu tērēt tomēr bija gatava. "Daugavas Vēstnesis" iepriekš par savādo domes sēdi rakstīja: "Pilsētas dome, uz poļu frakcijas domnieka Zēberga priekšlikumu, pieņēmusi lēmumu par Daugavpils pilsētas ielu internacionalizēšanu, proti, nolemts līdzšinējos, latviešu valodā esošos, ielu nosaukumus papildināt, pievienojot vēl uzrakstus žīdu, poļu un krievu valodās. 

Ar to domes vairākums ir pastrīpojis, ka valsts valodas lietošanā dome iet regresa ceļu, jo vairāk gadus atpakaļ ievestie latviskie ielu nosaukumi ir palikuši nesaprotami un domnieki, lai neapmaldītos, meklējas pēc uzrakstiem saprotamā valodā. 

Māju uzraksta pagatavošana četrās valodās izmaksās stipri dārgi, ar ko namu īpašniekiem tiek uzkrauta jauna nodokļu nasta. Domnieks Fains ienesa priekšlikumu uzrakstus uz mājas tāpelītēm izdarīt uz pilsētas rēķina, jo namsaimnieki to nespēšot, kam, tomēr, dome nepiekrita." Rīgas prese kurnēja, ka Daugavpilī tikpat kā neko nedarot arī cara laiku ielu nosaukumu pārdēvēšanas lietā, kas gan nebija tiesa. Piemēram, Muižnieku iela pēc vietējo sociāldemokrātu rosinājuma ap šo laiku bija pārdēvēta par Raiņa ielu. Daugavpilī 20. gadu vidū bija ap 40 tūkstoš iedzīvotāju, neskaitot Latvijas armijas garnizonu. Latviešu bija tikai nepilni 10%, dominēja ebreji, poļi, krievi, baltkrievi. Pilsētas valdē oficiālās sēdes notika krievu valodā, tāpat protokolus rakstīja krieviski. Rīgas aizrādījumu ielu plāksnīšu sakarā Daugavpils tēvi tomēr ņēma vērā un 25. augusta domes sēdē mainīja savu 14. jūlija lēmumu, atzīstot, ka plāksnītēm jābūt tikai valsts valodā.

Brīvā Zeme, 1924. gada 8. augustā

Cēsu apriņķis. Lauku stāvoklis. Siena pļauja tuvojas beigām. Pateicoties izdevīgam siena ievākšanas laikam, lopbarība ievākta ļoti laba. Zāle, it sevišķi upes pļavās, augusi ļoti labi, ko nevar teikt visā visumā par āboliņu, kas nebij audzis visai teicami. Āboliņa raža par 1/3 mazāka kā iepriekšējā gadā, kamēr siena par apmēram tikpat vairāk. Druvu stāvoklis apmierinošs un pat labs, izņemot vienīgi vēlīno miežu sēju. Linu sējumu platība krietni pavairojusēs. Linu lauki noauguši kupli. Sakņu dārzi un kartupeļu lauki teicamā stāvoklī. Gluži pretējs skats ir augļu dārzos. Augļi redzami tikai retā vietā. 

Pavasarī gan augļu dārzi ziedēja apmierinoši, bet ko nepaspēja nopostīt sals, to paveica tārpi. Bēdīgāks skats ir uz rudzu druvām. 

Rudenī rudzu laukus stipri nopostīja lauku gliemezis, it sevišķi tos, kuri nebij dabūjuši mākslīgo mēslu. Pavasarī lauksaimnieki daļu no rudzu laukiem bij spiesti izart, un pāri palikušie apmierinoši tikai tur, kur tie mēsloti ar mākslīgiem mēsliem. Pagājušā gada neraža uzlikusi katrai saimniecībai 50 000–100 000 lielu parādu, un tagad pastāvīgais lauksaimnieku viesis ir nodokļu piedzinējs.

Aptauja

Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.