8.2 °C
Šoruden līdz pat decembrim Lietuvas galvaspilsēta Viļņa aicina iepazīt lietuviešu mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875–1911) pasauli. Godinot mākslinieka 150. gadadienu, notiek dažādi koncerti, izstādes un multidisciplināri pasākumi.
Pasaulē pazīstamais mākslinieks, kuru mēdz dēvēt par gleznotāju mūzikā un mūziķi glezniecībā, bija vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā, un viņa vārdu saista ar sinestēzijas fenomenu, kas, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu, aktualizējās mākslas filozofijā pagājušā gadsimta sākumā. Sinestēzija – reta spēja ar krāsu "padarīt redzamu" skaņu un, piemēram, redzēt mūziku krāsās, bet krāsas dzirdēt skaņās – kā iedvesmas avots kalpojusi arī latviešu komponistiem Jānim Ivanovam un Ādolfam Skultem.
Čurļoņa izcilā māksla nenoveco, bet vai gan godājamais mākslinieks jelkad būtu spējis iedomāties, ka viņa radītās skaņas reiz padarīs redzamākas Lietuvas kultūrpolitikas nebūšanas? 5. oktobrī pulksten divos pēcpusdienā Lietuvas kultūras iestādēs, laukumos un parkos, arī citviet pasaulē, kur vien pulcējās lietuviešu kultūras atbalstītāji, piemēram, pie Liepājas teātra, kā protesta himna vienlaikus skanēja Čurļoņa simfoniskā poēma "Jūra", paužot: "Šī varētu būt pēdējā reize."
Veidojot jauno, sociāldemokrātu partijas premjerministres Ingas Ruģinienes vadīto valdību un pārbīdot atbildības jomas, Kultūras ministrija tika atdota populistu partijai "Nemunas rītausma". Populisti ministra amatam norīkoja bijušo saldētās pārtikas nozares, makaronu ražotnes komercdirektoru Ignotu Adomaviču, kuram nav politiskās pieredzes un nekādas saistības ar kultūras jomu, bet acīmredzami ir spējas karināt makaronus uz ausīm.
Tikai 2024. gada janvārī dibinātā partija "Nemunas rītausma" jau vairākkārt izcēlusies ar nacionālistiskiem un antisemītiskiem izteikumiem, turklāt neslēpti vēršas pret eiropeiskām vērtībām un aicina samazināt atbalstu Ukrainai. Kā pirms streika uzsvēra tulkotāja Dace Meiere, Lietuvas kultūras nozares sašutumu izraisīja ne tikai absolūti nekompetenta un tumsonīga cilvēka iecelšana par ministru, bet arī nopietni politiski apdraudējumi vārda brīvībai un demokrātijai, ko rada šāds solis.
Vai svētdiena izskanēja skaļi? Pietiekami – to gaidot, saldētās pārtikas nozares uzņēmējs atkāpās no kultūras ministra amata, turklāt apgalvojot, ka savā amatā paveicis vissvarīgāko: kultūra nonākusi uzmanības centrā.
Viļņas Laikmetīgās mākslas muzeja MO darbinieki kopā ar pilsētas deju teātri un skolu "Low Air" organizēja kustības protestu uz muzeja pakāpieniem – pagriežot muguru kultūras iznīcināšanai. Turpat netālu, Seima priekšā, aptuveni trīsdesmit cilvēku protestēja kliedzot. Kā skaidroja paši mākslinieki – iedvesmojoties no Edvarda Munka gleznas "Kliedziens", pašreizējā situācijā griboties kliegt no bailēm un dusmām. Arī valsts filmu festivālu kopiena visas dienas garumā bez maksas demonstrēja filmas, kas, pēc organizatoru teiktā, "vieno un vairo kopienas garu un demonstrē veiksmīga protesta piemērus". Lietuviešu rakstniece un tulkotāja Akvilina Cicēnaite, piedaloties kultūras darbinieku protestos, uzsver, ka "ķermenis protestā ir mans apliecinājums. Vārdi tekstā ir mūsu kopīguma apliecinājums. Miesa un teksts ir mans ierocis, atbilde cinismam un absurdam".
Var jau būt, ka Nemūnas krastā kliedzošajiem māksliniekiem tik tiešām būs izdevies pamodināt politiķu sirdsapziņu… Tomēr – Lietuvas Kultūras ministrija vēl joprojām "pieder" partijai "Nemunas rītausma", un tā apliecinājusi, ka meklēs jaunu ministra kandidātu. Godinot Čurļoni, Viļņas lidosta līdz 2029. gadam pārdēvēta par Viļņas Čurļoņa starptautisko lidostu, un tās termināļos tagad apskatāmi viņa mākslas darbi. Cerams, ka tie neatspīdēs dažā labā rītausmā, pār kuru karātos makaronu garās ēnas.
Tomēr nekas jau nav jauns, mūsu dzejniece Elza Stērste, lietuviešu mākslinieka liela piekritēja, reiz rakstīja: "Cik lēts top gars, ai, laiki dārgie/Kad milži grūst, tad valda vārgie/Un Eiropu kāds trakums kuļ."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
