Patversmes dzīvnieku likteņi — diemžēl iemidzināta pat trešā daļa

Dzīvnieku aizsardzības jomā likumu ir daudz, taču uzraugošās iestādes nav uzdevuma augstumos. Bet sabiedrībā atbildība pret cilvēka draugiem joprojām ir zemā līmenī. Šādi kopējo ainu vērtē klaiņojošo dzīvnieku glābēji.

Latvijā joprojām ir daudz nečipētu suņu, kontrolētas ielas kaķu kolonijas strauji papildina no jauna izmesti nesterilizēti minkas, bet dzīvnieku patversmes ir piepildītas. Pērn Latvijas patversmēs nonāca kopumā gandrīz desmit tūkstoši dzīvnieku, jaunas mājas tika atrastas 3648 dzīvniekiem, bet 883 radības patversmes nolēma iemidzināt. Īpaši izceļas Kurzemes reģions, kur 2024. gadā iemidzināti 34% no visiem tālākā apritē nonākušajiem patversmju dzīvniekiem.

Gads pārbūves režīmā

Jau otro gadu vasaras izskaņā Vivantas īpašumā Dienvidkurzemes novada Papē šķūnī apmetas kaķene ar mazuļiem. Pērn bijuši divi kaķēni, šogad – viens. "Domāju – kaķene pie manis bija atmukusi, glābjot savu mazuli. Bet, lai tas turpmāk katru gadu neatkārtotos, man kaut kā bija jārisina jautājums par kaķenes sterilizēšanu," viņa stāsta. Vivanta izlēmusi to paveikt pašas spēkiem, jo bija dzirdējusi, ka novada vienīgā patversme Priekulē dzīvniekus šogad neuzņem. Noorganizēja ķerambūri, nedēļu radināja pie tā kaķi, līdz beidzot izdevās dzīvnieku noķert. Kaķene tika nogādāta pie veterinārārsta, sterilizēta, pēc tam palaista atpakaļ brīvībā, bet par kaķēnu gādību uzņēmusies radiniece. Pieklīdušās kaķenes sterilizācija Vivantai izmaksājusi ap 50 eiro. Kāpēc viņai neizdevās kaķeni nogādāt novada patversmē?

Līdz šim Dienvidkurzemes novadā dzīvnieku patversmes pakalpojumus nodrošināja dzīvnieku aizsardzības biedrība "Liberta", kuras patversme izveidota Priekulē. Līdz šim organizācija varēja brīvi sniegt patvērumu bez saimnieka palikušajiem dzīvniekiem, lai arī "Libertai" nebija patversmes reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Taču ar šo gadu tiek piemērotas jaunas likuma normas, kas noteic, ka visām nevalstiskajām organizācijām, kuras sistemātiski izmitina dzīvniekus speciāli aprīkotās telpās un nodod tos adopcijai, ir jāreģistrējas kā patversmēm. Līdz ar to "Liberta" no šā gada 1. janvāra zaudēja tiesības uzņemt jaunus dzīvniekus.

"Es eju uz patversmes statusu. Tā kā mēs telpas ieguvām salīdzinoši nesen un bija tikai ēka ar jumtu, tas, protams, prasa milzīgus ieguldījumus. Un mēs visu būvējām vēl pēc vecajām prasībām un šogad būtu bijuši jau ar statusu, bet mainās likums un ir jaunas prasības, mums pašiem viss jāpārtaisa," "Latvijas Avīzei" stāsta "Libertas" vadītāja Ildze Saulīte. "Tā šis gads paies pārbūves režīmā, turpinot uzturēt jau patversmē esošos dzīvniekus, meklējot tam visam līdzekļus." Lielākie būvniecības darbi jau esot paveikti, tagad vēl jākārto dokumentācija.

Sākotnēji jaunais likums skaidrots tā, ka biedrībai ir aizliegts nodarboties ne tikai ar jaunu dzīvnieku uzņemšanu, bet arī ar patversmē jau esošo adopciju, vēlāk šī interpretācija mainījusies. Tā no 70 patversmes dzīvniekiem pāris mēnešos jaunās mājās iekārtoti ap 20 dzīvniekiem. Agrāk patversme adopcijai nodevusi apmēram 200 dzīvnieku gadā.

"Šīs likuma izmaiņas mūs ietekmē visvairāk, jo būtībā esam vienīgā organizācija valstī, kurai šobrīd gandrīz vai ir jāaptur sava darbība un jāveic visu telpu pilnīga pārbūve," 

vērtē Saulīte. Viņasprāt, jaunais regulējums reāli skar tikai tās organizācijas, kurām ir īpaši pielāgotas telpas, kamēr biedrības, kas darbojas privātmājās vai dzīvokļos, var turpināt strādāt kā iepriekš. "Neredzu, kā šis regulējums mainītu viņu līdzšinējo darbību – viņi tāpat pieņem dzīvniekus un sniedz palīdzību, nodod jaunām ģimenēm. Bet es esmu šobrīd tā sliktā, kas vienkārši katru dienu cilvēkiem atsaka: meklējiet iespējas citur, es nevaru palīdzēt…"

Jāreģistrējas visiem

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Meldra Ivbule- Sjanita sarunā ar "Latvijas Avīzi" precizē: "Likumā noteikts, ka personām, biedrībām vai kādām citām organizācijām, kas palīdz dzīvniekiem atrast māju, uz laiku tos izmitinot savās telpās, ir jāreģistrējas kā dzīvnieku patversmei gan gadījumos, ja tās ir izveidojušas speciāli aprīkotu vietu dzīvnieku izmitināšanai, gan gadījumos, kad dzīvnieki konkrētā vietā tiek izmitināti regulāri, kā arī ja dzīvnieki tiek regulāri atsavināti, proti, atdoti, dāvināti vai pārdoti." Vienlaikus Ivbule-Sjanita atzīst, ka PVD rīcībā nav informācijas par to, cik un kādas biedrības veic patversmes funkcijas bez reģistrācijas. Iestāde reaģē, tikai saņemot sūdzības vai uz vietas pārbaudēs konstatējot neatbilstības. Turklāt šogad no jauna nav reģistrēta neviena dzīvnieku patversme.

"Libertas" vadītāja Saulīte uzskata, ka līdz ar liegumu biedrībai uzņemt jaunus dzīvniekus Dienvidkurzemes novadā radies pamatīgs haoss: "Ir vairāk klaiņojošu dzīvnieku, vairāk grūsnu kaķeņu, kaķēnu. Kad atkal atvērsim patversmi, būs dubults vai pat trīskāršs darbs, lai situāciju normalizētu."

Turpretī novada pašvaldības policija apgalvo, ka īpašas izmaiņas klaiņojošo dzīvnieku izplatībā neesot novērojamas: "Katru gadījumu risinām individuāli, bieži vien arī iesaistot paziņas, draugus un kolēģus." Iedzīvotāji par klaiņojošiem dzīvniekiem aicināti ziņot pagasta pārvaldniekam, kurš tālāk risināšot situāciju. Bet septembra beigās par dzīvnieku patversmes pakalpojumu nodrošināšanu Dienvidkurzemes pašvaldība noslēgusi līgumu ar kaimiņu pašvaldības – Kuldīgas novada – dzīvnieku aizsardzības biedrību "Nika" Skrundas pagasta Ciecerē. "Nikas" vadītāja Inese Laukšteine "Latvijas Avīzei" teic: "Vienojāmies, ka esam kā pagaidu risinājums, līdz darbu atsāks patversme Priekulē. Mums noslogojums jau tā ir liels, apkalpojot Kuldīgas un Saldus novadu."

Cīņa par iepirkumiem vai dzīvnieku labturību?

Atšķirībā no Priekules "Libertas" Laukšteines vadītā biedrība Ciecerē jau pirms likuma prasībām brīvprātīgi reģistrēja savu patversmi PVD. "Mūsu biedrība jau uzreiz veica dzīvnieku uzskaiti un mēs veidojām reģistru. Ja tu ņem dzīvnieku, tad tu esi par to atbildīgs, nav grūti sarakstīt papīrus, jo teorētiski jau jebkurā gadījumā dzīvniekam ir jānodrošina atbilstoši labturības apstākļi. Protams, mums kā patversmei pieprasa dzīvniekus sterilizēt, vakcinēt, čipēt, bet līdz ar to jaunajam saimniekam tālāk tiek nodots vesels dzīvnieks. Un šāds kontrolēts process, manuprāt, ir ļoti nepieciešams," uzskata Inese Laukšteine. Viņa vērtē, ka jaunais regulējums disciplinējis dzīvnieku aizsardzības aktīvistus, pat ja nav reģistrētas jaunas patversmes. "Internetā redzam, ka lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību adopcijai piedāvā jau čipētus, reģistrētus un vakcinētus dzīvniekus. Lai gan, protams, tās ir papildu izmaksas, un biedrības tomēr balstās uz ziedojumiem. Tas maksā ļoti dārgi, to mēs arī redzam – viena kaķa vakcinācija un čipēšana izmaksā vidēji 80 eiro, plus vēl sterilizācija. Mums ir sadarbības līgums ar pašvaldībām, bet šajā brīdī arī pašvaldībām ir ļoti grūti. Dzīvnieku skaits nemazinās, tieši otrādi – nāk arvien vairāk un vairāk klāt. Līdz ar to arī pašvaldībām mēdz beigties finansējums."

Biedrības "Dzīvnieku SOS" vadītāja Gita Grantiņa jaunās likuma normas vairāk saista ar pašvaldību iepirkumiem: 

"Manuprāt, šie grozījumi vairāk ir saistīti tieši ar tiesībām iesaistīties iepirkumos, kas tagad daļai ir liegta. Tā vairāk ir cīņa par iepirkumiem, nevis par dzīvnieku labturību.

Vienkārši bija biedrības, kuras ir zaudējušas iespēju piedalīties šajos iepirkumos. Bet, lai nomainītu biedrības statusu uz patversmi, tas nav viegli izdarāms, nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Bet, ja tu nepiedalies iepirkumos, tad vari turpināt darbu kā biedrība, kas aprūpē pamestos dzīvniekus, dodot tiem pagaidu mājas, cik nu ļauj platība, kā tas atrunāts noteikumos."

"Dzīvnieku SOS" vadītāja arī norāda, cik sarežģītus apstākļus rada valsts: "Ņemot vērā pamesto dzīvnieku lielo skaitu mūsu valstī, nav iespējams visiem uztaisīt patversmes. Vēl jo vairāk, ja patversmēm ir tādas prasības... Valsts standarti arī tiek mainīti, tāpēc cilvēkiem, kam tās pieder, viss atkal jāpārbūvē, jāpielāgo. Tur jau nervi pat vienam otram netur. Bet pagaidu mājas ir tāds risinājums, kur tu vienkārši izglāb dažus dzīvnieciņus."

Uz papīra un dzīvē

Likumi mums ir skaisti uz papīra, bet reālajā dzīvē tie nestrādā, vērtē uz ielas nonākušo dzīvnieku glābēji, kā piemēru minot obligāto suņu čipēšanas pienākumu, kas ir spēkā jau kopš 2017. gada. Patversmes "Liberta" vadītāja Ildze Saulīte lēš, ka realitātē no pērn biedrības uzņemtajiem 50 suņiem čipēts bijis tikai viens. Arī patversmes "Nika" vadītāja Inese Laukšteine vērtē, ka vēl joprojām ap 80% suņa nav čipēti: "Reidā Kuldīgas novadā tika apsekoti 52 suņi, no tiem tikai 12 bija čipēti. Arī patversmē nepārtraukti ienāk neapzīmēti suņi, un neviens viņus arī nemeklē. Manuprāt, ir maksimāli jāiesaistās kontroles instancēm, jāveic reidi un apsekošana pa visu Latviju."

Līdzīgi arī, piemēram, Rēzeknes dzīvnieku patversmes pieredze liecina, ka apzīmēts ir tikai viens no desmit suņiem, kas nonāk iestādes redzeslokā, min patversmes vadītājs Artis Škinčs.

PVD pārstāve Ivbule-Sjanita norāda, ka kontrole par mājas dzīvnieku čipēšanas un reģistrācijas prasību ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir pašvaldības ziņā: "PVD mājas dzīvniekus pārbauda tikai tad, ja par to turēšanas apstākļiem ir saņemtas sūdzības. Pārbaudes laikā tiek noteikts arī, vai dzīvnieks ir reģistrēts un apzīmēts ar mikroshēmu."

Pagājušajā gadā, pārbaudot sūdzības par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, PVD 318 gadījumos konstatējis pārkāpumus, kas saistīti ar mājas dzīvnieku apzīmēšanu, un 431 gadījumā konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar mājas dzīvnieku reģistrēšanu. "Taču šie dati nekādā veidā neatspoguļo kopējo ainu par dzīvnieku reģistrācijas un identificēšanas gaitu, jo mājas dzīvnieki, par kuru turēšanu sūdzības netiek saņemtas, netiek pārbaudīti," piebilst Ivbule-Sjanita.

Runājot par kaķu čipēšanu, kas kā obligāta prasība ieviesta kopš pērnā jūlija, Saulīte ir kritiska par likumā noteiktajiem izņēmumiem, ka apzīmēšana nav obligāta mājas kaķiem, kas neiziet no telpām. 

"Bet kuri kaķi tad visbiežāk pazūd, nonāk patversmēs un kuriem meklē saimnieku?" viņa vaicā. "Tie ir tieši šie kaķi, kuri nekad "neiziet laukā", bet mistiskā veidā mēdz nokrist no balkona, izkrist pa logu vai izlavīties pa neaizvērtām durvīm. Manuprāt, šādu izņēmumu nevajadzētu piemērot, jo tieši šai kaķu kategorijai čipēšana būtībā ir vissvarīgākā, jo, nonākot ārpus ierastajām telpām, šie kaķi piedzīvo vislielāko stresu un ir svarīgi tiem pēc iespējas ātrāk atrast saimnieku."

Biedrības "Dzīvnieku SOS" vadītāja Grantiņa: "Dzīvnieku apzīmēšana un reģistrācija ir laba iespēja ar nosacījumu, ka sabiedrība ir izglītota un atbildīga. Bet, tā kā līdz tam mums vēl krietni jāaug, tad tas ne pārāk uzlabo situāciju ar mājas dzīvnieku nonākšanu uz ielas." Runājot par iemesliem, kādēļ mājdzīvnieku apzīmēšana nenorit pietiekami aktīvi, Laukšteine piemin arī iedzīvotāju rocību. Daudzi finansiāli nevarot atļauties dzīvnieka sterilizāciju un čipēšanu. "Un vēl jau tas, ka neviens īsti to līdz galam nekontrolē, un cilvēki, īpaši lauku apvidos, tā arī pasaka – nedomāju, ka mani kāds pieķers. Policija ieradīsies tikai gadījumā, ja būs kāda sūdzība no kaimiņa," viņa piebilst.

Laukšteines vadītā biedrība "Nika" iesaistās arī klaiņojošo kaķu koloniju sterilizācijas programmā Kuldīgas un Saldus novadā. "Taču cilvēku bezatbildības dēļ arī šī ir kā cīņa ar vējdzirnavām," viņa salīdzina. "Ir tā, ka tu sterilizē visu kaķu koloniju, aizbrauc tur pēc gada vai diviem un redzi, ka privātpersonas jau būs atkal izmetušas daļu nesterilizētu kaķu, kas tur turpina vairoties." Kā piemēru viņa min Brocēnus, kur pēc vairāk nekā 300 kaķu sterilizēšanas nākamajā vasarā pilsēta atkal jau esot bijusi pilna ar kaķēniem. Līdzīgi Kuldīgas dārziņu rajonā, kur iepriekš bijusi kontrolēta 16 kaķu kolonija, tagad noķerti jau ap 40 jaunu kaķu. "Viss šis "jaunais iesaukums" ir nācis no privātpersonām – tie ir viņu izmestie, nesterilizētie kaķi," uzsver Laukšteine.

"Mūsu sabiedrība diemžēl nav nobriedusi," rezumē dzīvnieku aizsardzības biedrības "Liberta" vadītāja Saulīte. 

"Šobrīd notiek cīņa ar sekām, nevis ar to cēloni. Ne jau tāpēc, ka, piemēram, mums nebija patversmes statusa, ir pamesti dzīvnieki. Mēs – patversme – esam tāpēc, ka ir pamesti dzīvnieki. Un to ir ļoti daudz. 

Pirms desmit gadiem lielākā problēma bija klaiņojoši kaķi, bet jau pēdējos divus trīs gadus ir pavērsiens, ka suņu ir arvien vairāk. Tas nozīmē, ka arvien biežāk cilvēki neapdomīgi paņem suni, par kuru nespēj un neprot pienācīgi parūpēties."

Kad iemidzina dzīvniekus?

Vai patversmēs dzīvnieki obligāti jāiemidzina, ja neatrodas jauns saimnieks? Ko paredz noteikumi un kā rīkojas patversmes?

"Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu patversme kā pilntiesīgs dzīvnieka īpašnieks izlemj tā tālāko likteni pēc 14 dienu uzturēšanās patversmē," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta eksperte Ivbule-Sjanita. Proti, Ministru kabineta noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām noteic: ja 14 dienu laikā mājdzīvniekam nav atradies īpašnieks vai turētājs, to sterilizē, reģistrē datubāzē un kā īpašnieku norāda patversmi. Savukārt saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt viņam noteiktos pienākumus, dzīvnieku atsavina, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina.

"Patversmes, kurās cilvēki darbojas tiešām no sirds, ir pārpildītas. Bet ir arī patversmes, kuras midzina dzīvniekus, tāpēc arī tās ir pustukšas," vērtē "Dzīvnieku SOS" vadītāja Gita Grantiņa. "Tur, kur dzīvniekus nemidzina, tur cenšas dzīvniekiem atrast saimniekus, bet tik ātri jau mūsu valstī ar to neiet."

"Latvijas Avīzes" aptaujāto dzīvnieku patversmju pārstāvji apgalvo, ka dzīvniekus iemidzina tikai gadījumos, kad runa ir par smagu saslimšanu vai nelabojamu agresiju. "Protams, vietu patversmēs vienmēr ir par maz. Un tās likumā noteiktās 14 dienas jaunu saimnieku atrašanai arī ir nesamērīgi īss laiks," spriež biedrības "Liberta" vadītāja Ildze Saulīte. Viņas biedrība ievērojot "nenogalināt" principu. "Patversmē mitinās arī suņi, kas pie mums dzīvo pat no 2017. gada. Mana pārliecība – jebkurš ir pelnījis tiesības dzīvot. Ja vien dzīvniekam nav ļoti smagas veselības problēmas vai viņš nav tik ļoti sabojāts no cilvēku puses, ka tiešām ir nopietna agresija, ko nevar mainīt. Galvenais ir izturēties ar cieņu pret dzīvnieku, tas nozīmē arī atvieglot dzīvnieka mocības, ja tas ir nepieciešams."

"Nikas" vadītāja Inese Laukšteine: "Iemidzināti parasti tiek slimi ielas kaķi, kuriem, piemēram, ir nieru mazspēja un kurus nevar sterilizēt, bet vienlaikus viņus arī nevar glābt, jo ir agresīvi. Mēs uz ielas šķirojam, lai kaķu kolonija nav slima, ja tur ir slims dzīvnieks, viņš tiek eitanazēts." Runājot par patversmē uzņemtajiem dzīvniekiem, arī viņa skaidro, ka iemidzināti tiek tikai slimie un retāk arī īpaši agresīvie dzīvnieki. Bet ja patversmē vajag brīvas vietas? "Mēs vienmēr pielāgojamies, allaž kaut ko izdomājam, kaut vai piebūvēsim klāt vai saliksim būrus. Faktiski mēs jau visu laiku paplašināmies," atbild Laukšteine.

"Mums ir ļoti daudz adopciju, pēc dzīvniekiem brauc no visas Latvijas, arī no ārzemēm brauc. Par cilvēku aktivitāti nevarētu sūdzēties. Piemēram, kaķēni šogad ir uz izķeršanu. Līdzko viņi ir gatavi jaunajai dzīvei, uz viņiem jau piesakās adoptētāji. Domāju, ka no pašlaik patversmē esošajiem 70 kaķiem divu trīs mēnešu laikā visiem vai lielākajai daļai noteikti būsim sagādājuši jaunas mājas," teic Laukšteine. "Ar suņiem būs grūtāk, jo lielākā daļa ir vecāki par pieciem sešiem gadiem. Tiem būs sarežģītāk atrast jaunus saimniekus, bet arī tas nav neiespējami. 

Ir brīži, kad mūsu patversme ir piepildīta, un tad atkal ir miera periodi, kad vairāk dzīvnieku atrod mājas un vietas patversmē atbrīvojas."

Līdzīgi situāciju apraksta arī Rēzeknes dzīvnieku patversmes vadītājs Artis Škinčs: "Mēs neesam liela patversme, ir vietas 20 suņiem un 30 kaķiem, bet vasarā piepildījums ir uz pusi lielāks. Vasarā mūsu dzīvnieku patversme vienmēr ir diezgan piepildīta. Bet rudenī un ziemā notiek arī aktīva adopcija, kur mums palīdz arī biedrība "Nepērc. Adoptē" atrast mājas dzīvniekiem Rīgā, Jūrmalā, arī ārzemēs, un tādā veidā palīdz mums atbrīvoties no dzīvnieciņiem, lai iemidzināšanu faktiski nebūtu. Eitanāziju izmantojam vai nu tikai ļoti slimiem, vai ļoti veciem dzīvniekiem. Ziemā pamazām ar adopcijas palīdzību dzīvnieku skaits saruks." Atšķirībā no Kurzemes kolēģes Rēzeknes dzīvnieku patversmes vadītājs vērtē, ka ar kaķu adopciju ir nedaudz grūtāk nekā ar suņiem. Turklāt pašlaik interese par dzīvnieku adopciju esot mazinājusies, Škinčs pieļauj, ka to ietekmējis arī dzīves dārdzības pieaugums.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Pērn patversmēs uzņemti 9865 dzīvnieki

Pamesti un noklīduši cilvēku mīluļi un labākie draugi turpina piepildīt dzīvnieku patversmes. 2024. gadā kopumā tajās tika uzņemti 9865 dzīvnieki. Vairāk nekā puse (55%) no šī dzīvnieku skaita pērn nonākuši tālākā apritē, proti, atdoti saviem saimniekiem, adoptēti vai arī iemidzināti, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apkopotie dati par patversmju darbību.

Ar dzīvnieku adopciju vislabāk veicies Vidzemes patversmēm – jaunas mājas atrastas gandrīz 80% apritē nonākušo dzīvnieku (valstī vidējais rādītājs ir 68%), kamēr Kurzemē pie jauniem saimniekiem tikuši vien 47% dzīvnieku. Vienlaikus Kurzemē ir visaugstākais eitanazēto dzīvnieku īpatsvars – pērn kopumā reģiona patversmēs iemidzinātas 389 radības, tā ir trešā daļa no visiem apritē nonākušajiem dzīvniekiem. Valstī kopumā eitanāzija izmantota krietni retāk – iemidzināti kopumā 883 jeb 16% dzīvnieku, bet Vidzemē un Rīgas reģionā šāds liktenis piemeklējis vien astoņus procentus dzīvnieku.

Pērn dzīvnieku patversmēs nonāca 5040 kaķi, nepilna puse no šī skaita adoptēti (2326), bet 742 kaķi eitanazēti, kas ir gandrīz ceturtā daļa no apritē nonākušajiem minčiem. Ar iemidzināto kaķu skaitu īpaši izceļas Kurzemes reģiona dzīvnieku patversmes, kur pērn jauni saimnieki atrasti 397 kaķiem un gandrīz tikpat – 367 – dzīvnieku iemidzināti. Ar suņiem situācija ir atšķirīga – gan Kurzemē, gan valstī kopumā iemidzināta vien neliela daļa šo dzīvnieku.

Pērn kopumā patversmēs nonāca 2235 četrkājainie cilvēka labākie draugi, 1280 suņi (60% no tālākā apritē nonākušajiem) tika pie jauniem saimniekiem, bet iemidzināts desmit reižu mazāk dzīvnieku (121 suns). Lielākais eitanazēto suņu īpatsvars ir Latgalē un Zemgalē (abās 8%), bet zemākais rādītājs ir Vidzemē (2%).

Kā informē PVD, divās no reģistrētajām dzīvnieku patversmēm pagājušajā gadā nav iemidzināts neviens dzīvnieks. Augstākais eitanazēto dzīvnieku īpatsvars, kas reģistrēts kādā patversmē, ir 63,2% – 2024. gadā tur iemidzināti kopumā 36 dzīvnieki. PVD eksperte Ivbule-Sjanita aicina ņemt vērā, ka reģionos nav vienāds dzīvnieku patversmju skaits.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Cik izmaksā pašvaldībām

Cik pašvaldībām maksā klaiņojošie dzīvnieki? Daži piemēri no pašvaldību sniegtās informācijas par 2024. gadu.

• Rīga

Kopā: 196 730 eiro, tai skaitā dzīvnieku līķu savākšana/utilizācija (73 938 eiro); dzīvnieku sterilizācija un eitanāzija (43 969 eiro), izķerto un cietušo kaķu izmitināšana/aprūpe patversmē (38 288 eiro).

• Jelgava

Kopā: 43 546 eiro, tai skaitā dzīvnieku ķērāju darba nodrošināšanai un patversmes izmaksas (11 980 eiro).

• Dienvidkurzemes novads

Kopā: 70 505 eiro, tai skaitā par klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu, patvērumu un aprūpi (67 733 eiro), par veterinārajiem pakalpojumiem (2772 eiro).

Kāda situācija ar dzīvnieku patversmēm ir Valkas, Smiltenes, Aizkraukles, Bauskas, Gulbenes, Alūksnes, Jēkabpils novados, varēsit lasīt kādā no "Latvijas Avīzes" oktobra numuriem.

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".