1954. gada 5. augustā. Pirms 70 gadiem PSRS Augstākās padomes (AP) Prezidijs izdeva dekrētu "Par kriminālatbildības atcelšanu grūtniecēm par aborta izdarīšanu".

Reklāma

kas lika svītrot no PSRS Kriminālkodeksa 1936. gadā ar kompartijas vadības un padomju valdības rīkojumu ielikto punktu, saskaņā ar kuru sievietes, kas izdara abortu, sodāmas ar "sabiedrisko nosodījumu", bet atkārtotā aborta izdarīšanas gadījumā ar naudas sodu. Latvijas PSR AP atbilstoši subordinācijai Maskavai tādu dekrētu pieņēma 26. augustā. Tomēr Staļina laika likumdošana par kriminālatbildību personām, kas šo PSRS par nelikumīgu pasludināto ķirurģisko procedūru veic vai arī "pamudina sievietes uz aborta veikšanu", vēl palika spēkā. Un šie panti abortu veikušajam mediķim paredzēja 1–2 gadu cietumsodu, bet ne mazāk par trim gadiem, ja manipulācijas veicējs nebija mediķis. Par "pamudināšanu" pienācās divi gadi. 

Vienlaikus dekrēts "Par kriminālatbildības atcelšanu grūtniecēm par aborta izdarīšanu" bija pirmais solis ceļā uz abortu legalizāciju. 

To PSRS un tās okupētajā Latvijā pasludināja 1955. gada 23. novembrī, kad PSRS AP Prezidijs izdeva dekrētu "Par abortu aizliegumu atcelšanu". Tas deva iespēju katrai sievietei pēc pašas vēlēšanās pārtraukt grūtniecību līdz 12. nedēļai, bet tikai ārstniecības iestādē un tad, ja tas nekaitē viņas veselībai. Ja grūtniecības turpināšanās apdraudēja sievietes veselību vai dzīvību, abortu drīkstēja izdarīt jebkurā grūtniecības laikā. Pirmskara Latvijā abortus atļāva 1933. gadā, kad tos pieļāva "sociālu apstākļu dēļ". Kārļa Ulmaņa režīma apstākļos likumdošanu atkal bardzināja, bet, Latvijai nonākot padomju okupācijā, spēkā stājās Staļina 1936. gadā pasludinātais abortu aizliegums. Gadiem ritot, gan bija izrādījies, ka uz dzimstību tas atstāja mazu efektu. Toties liegums bija palielinājis nelegālo abortu un no to sekām bojāgājušo sieviešu skaitu. 

Vēl baisāks blakusefekts bija daudzie gadījumi, kad mātes pameta vai nogalināja savus negribētos bērnus tūdaļ pēc to piedzimšanas. 

Abortu statistika PSRS apstākļos skaitījās slepena. Kad 80. gadu beigu pārmaiņu laikos to tomēr atklāja, izrādījās, ka pēc abortu skaita uz jaundzimušo daudzumu padomju valsts atrodas pasaules līderos.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 5. augustā

Jauneklis ar bagātu pagātni. Kāds Pēteris Tarmidovičs, 19 gadus vecs, kurš 1922. gadā par dažādiem noziegumiem notiesāts uz 4 gadiem cietumā, iesniedzis valsts prezidentam lūgumu viņu apžēlot. Savu lūgumu viņš motivē ar to, ka jau 14 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies armijā un cīnījies pret valsts ienaidniekiem. Pēc demobilizēšanas 1920. gadā viņš nevarējis atrast darbu un tādēļ aiz trūkuma bijis spiests izdarīt vairākus kriminālnoziegumus. Kā izrādās, tad T. sodīts par četrdesmit dažādiem kriminālnoziegumiem, kurus kā 15 gadus vecs zēns pastrādājis apmēram gada laikā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.