1924. gada 3. oktobrī. Pirms 100 gadiem dzejniece un Raiņa dzīvesbiedre Aspazija piektdienas vakarā 7. tramvajā, kas toreiz kursēja uz Rīgas Pārdaugavu, no savas drāmas "Ragana" jaunuzveduma izrādes Nacionālajā teātrī brauca mājās uz Dīķu ielu 9.
Un tad notika incidents, kura atstāstā īstenība un izdomājumi, šķiet, tā arī nekad netika nošķirti, bet kuru toties vismaz divas nedēļas apcerēja un dažādi atstāstīja Latvijas presē. Proti, Torņakalna rajonā tramvajā iekāpa pulciņš iereibušu ģimnāzistu un LU studentu. Tālākās darbības prese, atkarība no partijiskās orientācijas, attēloja ļoti pretrunīgi. "Sociāldemokrāts" un tam līdzīgie apgalvoja, ka kompānija vispirms nostājusies vagona platformas atklātajā daļā. Daži saukuši "Lai dzīvo Niedra!", bet tad, caur stiklu ieraudzījuši salonā sēdošo dzejnieci, izsaukušies "Re, re, kur Aspazija!" un "kliegdami brēkdami" lauzušies dziļāk vagonā.
Radikāli nacionāli noskaņotie jaunekļi "paceltām dūrēm un naida pilniem kliedzieniem" uzbrukuši vai aizskāruši sociāldemokrātiem piederīgo dzejnieci.
Viens no huligāniem it kā atvēzējies pret Aspaziju, turot "kaut ko apslēptu rokā", un laikam grasījies pat sist. Lai glābtos no uzbrucējiem, Aspazija izlēkusi pa tramvaja priekšējām durvīm no braucoša vagona, laimīgā kārtā nepaklūpot uz ielas. Tā bija kreisā spārna versija par "neķītro uzbrukumu", ko Aspazija, starp citu, publiski nekomentēja. Pilsoniskajam spārnam, tajā skaitā 19–21 gadu vecajiem incidenta dalībniekiem, kurus policija ātri identificēja, notikumu izklāsts bija cits. Jaunieši iekāpuši tramvajā un "karsti" debatējuši par politiskām tēmām ne par labu sociāldemokrātiem. Viens no puišiem Aspaziju pazinis un vērsis uz viņu pārējo uzmanību, taču, atskaitot ziņkārību, nekā cita tur nav bijis. Neviens viņu nav aizskāris, un tāpat Aspazija līdzbraucēju palīdzību nav lūgusi, nav bijusi satraukta un mierīgi izkāpusi, nevis izlēkusi Bērnu slimnīcas pieturā. Kādus 50 soļus tālāk stāvējis dežurējošais kārtībnieks, bet rakstniece pie viņa nav vērsusies. Viens no incidenta dalībniekiem, gan nenosaucot vārdu,
15. oktobrī atklātā vēstulē "Latvijas Sargā" nosauca Aspaziju par "pārspīlētas reklāmas mīlētāju", kas vispirms samelojusies un pēc tam nav mēģinājusi apturēt izdomājumos balstīto kampaņu kreisajā presē.
Viņa esot labi pazinusi vienu no jauniešiem, bet nav to saukusi pie atbildības, ne "tiesas, ne sabiedrības priekšā". Starpgadījums sākumā uzjundīja sašutumu, taču pamazām pierima. Policija delikāto lietu rūpīgi izmeklēja, par iznākumu publiski neziņojot. Viss beidzās ar to, ka pieci skaļie tramvajā braucēji saņēma naudas sodus par parādīšanos reibuma stāvoklī publiskā vietā. Jāpiebilst, ka arī 1934. gadā Aspazijas vārds parādījās līdzīgā skandālā, tikai tad dramaturģei bija strīds ar kādas dzīvnieku patversmes vadītāju.
"Darba Balss", 1924. gada 3. oktobrī
Vestiena. Vaislas lopu izstādi – tirgu 28. septembrī sarīkoja Vidzemes augstienes sarkanraibo sugas lopu audzētāju biedrība kopā ar vietējām pārraugbiedrībām. Izstāde bija sevišķi kupla. Izstādīti 142 govslopi. Ar maz izņēmumiem visi lopi bija L.R. markas, sarkanraibie. Tā bija lieliska sarkanraibo lopu audzētāju parāde. Lopi skaisti. Liela daļa ar pietiekoši labām miesas formām un augstiem ražības skaitļiem. Pēc ražības rekorda govi Britu ar pāri par 500 m. sviesta gadā bija izstādījis P. Lielupe no Vestienas Lejas Lepiem. Buļļi bija izstādīti 36, starp tiem daži ļoti skaisti. Buļļiem turējās ļoti lielas cenas, sākot no 40–50.000 r. gabalā. Izstādi slēdzot, vakarā vietējā biedrības namā bija teātra izrāde un viesīga sadzīve. Izstādi apmeklēja pāri par 300 personas.