1. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Rīgas osta modernizējas

1894. gada 1. oktobrī. Pirms 130 gadiem Rīgas Andrejostā beidzās labības elevatora būve.

Tiem laikiem tā bija moderna celtne, kas nodrošināja ātru un ērtu Krievijas impērijā izaudzētās labības iekraušanu kuģos un paaugstināja Rīgas kā graudu eksportostas iespējas. Kā piemērs bija kalpojušas citas graudu eksportēšanas lielvalsts – ASV – ostas, kurās elevatoru sistēma jau bija plaši izplatīta. Pasūtītājs bija Rīgas biržas komiteja ar Rīgas pilsētas līdzdalību. Rīgas tirgotāji bija pamatīgi nobažījušies, ka bez elevatora osta var zaudēt sīvajā konkurences cīņā. Praktiski tādā novitātē bija ieinteresēti visi eksportspējīgie reģiona zemnieki. 

Piecstāvu elevators ar 12 tūkstošu tonnu ietilpību nozīmēja, ka labību pēc ražas novākšanas varēs uzglabāt ostā ilgāku laiku un laist tirgū cenas ziņā izdevīgākā brīdī, nevis par tādu maksu kā kulšanas laikā. 

Tas nozīmēja tāpat darba, transporta un glabāšanas izdevumu samazinājumu un tātad arī pircējiem pievilcīgāku cenu. Vienlaikus būve atslogoja Rīgas ostas pārējās piestātnes, kuras citādi uz ražas laiku bija labības kuģu pilnas, tā neļaujot piestāt citu preču pievedējiem un izvedējiem. Elevators un viss ar to saistītais dzelzceļa pievedceļu komplekss tapa Rīgas pilsētas galvenā inženiera Ādolfa Agtes vadībā. Elevatora iekārtas darbībā izmēģināja novembra beigās, bet darbs pēc visu formalitāšu nokārtošanas sākās 1895. gadā. Tā transportieru jauda bija 8000 pudu (ap 130 tonnu) labības stundā. Reizē tajā bija uzstādītas arī graudu tīrāmās mašīnas. Jāpiebilst, ka graudu tīrība līdz tam tika uzskatīta par Krievijas eksportlabības konkurētspējas vājo vietu. Visas mehāniskās iekārtas elevatorā darbināja divas tvaika mašīnas, bet apgaismojumu celtnē un tās apkaimē nodrošināja 151 elektriskā lampa. Līdz mūsdienām no sākotnējās ēkas nekas nav saglabājies, jo to nojauca pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, būvējot tagadējo ostas elevatoru.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvija", 1924. gada 1. oktobrī. Rosbeķi. Pērkontēva untumi. Septembra beigās še gāja pāri drausmīgs negaiss. Visnotaļ locījās zibeņu strēles un gaisu tricināja šerbi grāvieni. Pērkons iešķīla Prūšu mājas jaunsaimnieku salmu kaudzē, kas nodega. No kaudzes tikko bija aizbraukusi kuļmašīna. Iesperts arī vairākos kokos. Veci ļaudis pareģo, ka bargais pērkons tik vēlā laikā liekot cerēt uz ilgu, siltu rudeni. Lai Dieviņš dod, dabūtu zemi uzvandīt, līdz šim vēl ne vaga nav dzīta.