2. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Daugavpils sālsūdens

1934. gada 2. oktobrī. Pirms 90 gadiem no preses kļuva zināms par Iekšlietu ministrijas Būvniecības nodaļā sarīkoto apspriedi ar veselības aizsardzības un ķīmijas jomas speciālistu līdzdalību jautājumā par 566 metru dziļā Daugavpils dziļurbuma izmantošanas perspektīvām.

Artēzisko aku Daugavpils Psihiatriskās slimnīcas vajadzībām agrākās sanatorijas "Mežciems" teritorijā sāka urbt 1932. gadā, bet 1934. gadā tā skaitījās pirmais un dziļākais dziļurbums Latvijā, kas iesniedzās kembrija perioda ģeoloģiskajā slānī. LU ģeologs Jānis Kupcis sanāksmē Būvniecības nodaļā ziņoja, ka litrs Daugavpils ūdeņa saturot 81 gramu vārāmā sāls, tas ir, nātrija hlorīda, 14 gramus kalcija sāls, tas ir, kalcija hlorīda un vēl 104 gramus litija, dzelzs un vēl citu sāļu. 

"Ņemot vērā lielo sāls un ūdeņa daudzumu – apmēram 12 kubikmetru stundā, no šīs akas iespējams iegūt 21 tonnu sāls dienā, no kuras 15 tonnas būtu labākā galda sāls, 

bet 6 tonnas mazāk vērtīgās varētu izmantot lopbarībai un saldētavās. Turklāt arī akas ūdens ir ļoti vērtīgs dziedniecībai," rakstīja "Jaunākās Ziņas". Vārāmo sāli Latvijā ieveda un pirka par valūtu, maksājot ap 80 latu tonnā, tādēļ bija izkalkulēts, ka sālsūdens aka ļautu gadā iegūt ap 5500 tonnu sāls un ietaupīt 440 tūkstošus latu. Nākamajā sanāksmē 8. oktobrī entuziasms tomēr mazliet noplaka. Noskaidrojās, ka sāls izdalīšana no ūdens būtu dārgs process, kas prasītu daudz kurināmā un būtu ekonomiski neizdevīgi, vieglāk un lētāk bija sāli iepirkt citur Eiropā, piemēram, Vācijā. Vienīgais daudzmaz racionālais dziļo sālsūdeņu izmantošanas veids būtu dziedniecība. 

Nākamajos gados pirms Otrā pasaules kara par to daudz runāja, pieminot, ka Daugavpils ūdens esot "labākais sālsūdens Eiropā", taču tālākas attīstības nebija un dziļurbumam bija vien ievērības cienīga objekta statuss. 

Padomju okupācijas periodā ūdeni ar lielo sāļu koncentrāciju nelielos apjomos Mežciema sanatorijā izmantoja sirds slimību ārstnieciskajām vannām. Atkal jau atzina perspektīvas, taču, tā kā tad būtu jābūvē jauni korpusi un jāinvestē infrastruktūrā, turpinājums nesekoja. Mūsdienās Daugavpils Mežciema sanatorija ir slēgta, tās teritorija nolaista un var vien minēt, kas notiek ar dziļurbumu.

"Jaunais Rīts", 1924. gada 2. oktobrī

Par 30 latiem kaisa un raksta. Rīgas apgabaltiesa tiesāja 17 g. v. Gotardu Ziņģenieku, kuru apvainoja par proklomāciju izkaisīšanu. Šā gada 6. janvārī Spitāļu ielā 13 nakts patversmes apmeklētājs Ziņģenieks bij aprakstījis patversmes sienas komunistiskiem uzrakstiem un lozungiem: "Nost buržuju valdību! Lai dzīvo komunisms! Tagad tiesā mūs, drīz tiesāsim jūs." utt. Zem lozungiem Ziņģenieks bij pat parakstījies. 

Kalpotāji atņēma Ziņģeniekam pasi un lika notīrīt sienas, bet Z. atteicās un aizbēga, atstādams pasi. To apcietināja vēlāk. 

Ziņģenieks paskaidroja politiskā apsardzībā, ka pagājušā gada pavasarī tas reiz pārgulējis Rīgas stacijā, kur iepazinies ar kādu nepazīstamu. Tas apsolījies Ziņģeniekam dot darbu, aizvedis to pie kādām noliktavām, iedevis paku ar proklomācijām un pavēlējis tās izkaisīt, par ko iedevis Ziņģeniekam 100 rubļus. Ziņģenieks komunistu proklomācijas arī izkaisījis. Tas atzinās arī, ka aprakstījis sienas pilsētas patversmē. Ziņģenieku notiesāja uz 3 mēnešiem cietumā, norēķinot no soda tikpat lielu apcietinājumā pavadīto laiku.