Partly cloudy 0.2 °C
P. 22.11
Aldis, Aldris, Alfons
SEKO MUMS
Reklāma
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis un AS "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš: "Mēs virzīsimies prom no siltuma ražošanas tehnoloģijām, kurās izmanto dedzināšanu. Jautājums tikai, cik ilgā laikā tas notiks."
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis un AS "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš: "Mēs virzīsimies prom no siltuma ražošanas tehnoloģijām, kurās izmanto dedzināšanu. Jautājums tikai, cik ilgā laikā tas notiks."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Centralizētās siltumapgādes sistēmas paplašināšanās pēdējos gados pamatā vērojama tur, kur ceļas jaunas daudzdzīvokļu mājas.

Reklāma

Vienlaikus gan siltumapgādes uzņēmumu attīstību, gan individuālās apkures lietotāju izvēles iespējas aizvien jūtamāk iespaido Zaļais kurss, mudinot pāriet uz atjaunīgo kurināmo.

"Nozare šobrīd atrodas ļoti interesantā stāvoklī," teic siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" ("RS") valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. "Spējam absorbēt un pārvadīt visu, kas ir saistīts ar enerģētiku, – siltumu, elektrību, gāzi u. c. Līdz ar to nākotnē "RS" sevi redz kā enerģijas apmaiņas platformu, neliekot uzsvaru uz siltuma ražošanu."

Turpmākajos gados uzņēmuma plānos ir arī plašāka centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSS) tīkla izvēršana, gan noklājot vēl aizvien Rīgā esošos baltos plankumus, kur centrālā apkure nav pieejama, gan mērķējot uz Pierīgas novadiem.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis un AS "Jūrmalas siltums" ("JS") vadītājs Valdis Vītoliņš raksturo, ka CSS paplašināšanās pamatā ir atkarīga no dzīvojamā fonda attīstības. Kā zināms, aktīvākā rosība šajā jomā vērojama tieši Rīgā, Pierīgā un vēl dažās lielajās pilsētās.

"Ir atsevišķi gadījumi, kad CSS tīklam tiek pievienota, piemēram, kāda rūpnīca, tomēr 99% gadījumu industriāliem objektiem ir savi apkures katli," viņš piebilst.

Jaudu pietiek un paliks pāri

LSUA vadītājs vērtē, ka pašlaik Latvijā sasniegtā CSS kapacitāte ir pietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības: "Paralēli norisinās divi procesi – rodas jauni objekti, kas veido pieprasījumu pēc jaunām centralizētās apkures jaudām, taču notiek arī esošo ēku siltināšana un energoefektivitātes celšana.

Nosiltinot ēku, siltuma patēriņu varam samazināt par 20–50% atkarībā no tā, kādā stāvoklī bijusi māja," teic Vītoliņš. Tas nozīmē, ka, uzbūvējot vienu jaunu un nosiltinot trīs līdz četras vecās ēkas, kopējais siltuma patēriņš un pieprasījums pēc tā nemainās.

Vītoliņš: "Turpinoties ēku siltināšanai, domājams, ka nākotnē tas radīs diezgan lielu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu. Līdz ar to mūs drīzāk sagaida liekas siltuma jaudas nekā to iztrūkums centralizētajā siltumapgādē."

Reklāma
Reklāma

Veco māju fonds Rīgā ir daudz lielāks par jaunajām dzīvojamajām mājām. Tas nozīmē, ka brīdī, kad tās tiks siltinātas, arī galvaspilsētā gaidāms pieprasījuma kritums: "Ne Rīgā, ne Latvijā kopumā nav problēmu ar katlumāju jaudām."

Tiesa, rīdzinieki dzīvojamo namu siltināšanā līdz šim bijuši visai kūtri. To uzsver arī "RS" vadītājs Pētersons, lai gan siltuma taupīšana šķietami nav tā ražotāja biznesa interesēs.

Pētersons: "Mums ir jāinformē savi klienti par atbildīgu produkta izmantošanu. Mēs sakām – ja ielaidāt siltumu mājās, nelaidiet to tūlīt ārā caur sienām. Nosiltiniet mājas, lai tas produkts jums nes maksimālu pievienoto vērtību."

Siltuma patēriņš CSS tīklā galvaspilsētā jau kādu laiku ir nostabilizējies pie trīs teravatstundām gadā. "Mums visu laiku nāk klāt arī jauni klienti. Līdz ar to, ja vecie nami tiek siltināti, kopējais patēriņš tiek balansēts. Uz ēku siltināšanu patiešām raugāmies pozitīvi un mudinām iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties renovācijas programmās," piebilst "RS" valdes priekšsēdētājs.

Siltumtrasi līdz katram neaizvilksi

Lai arī saražotā siltuma jaudas ir pietiekamas, attālums līdz siltumtrasei un iedzīvotāju blīvums konkrētajā vietā ir apstākļi, kas joprojām ierobežo CSS paplašināšanos. Un skaidrs, ka katru Rīgas privātmāju centrālapkure nesasniegs.

"Ja siltumtrase jāvelk vairākus simtus metru vai kilometru, tas prasa investīcijas. Ja attālumi nav lieli, bieži vien paši siltumapgādes uzņēmumi piedāvā nosegt šos izdevumus, šim mērķim ir pieejams arī Eiropas fondu atbalsts," skaidro Vītoliņš.

Viņš uzskata, ka risinājums tiks rasts, ja ir objekts, kurš vēlas pieslēgties centralizētās apkures tīklam: "Pilsētvidē jau nav daudz ēku, kas atrastos patiešām nesasniedzamā attālumā. Protams, nerunāju par vietām, kur šādas infrastruktūras vispār nav."

"Primāri skatāmies, kā aptvert visus lielākos patērētājus," par uzņēmuma pieeju stāsta "RS" vadītājs Pētersons. "Bet paralēli tehniskās attīstības komandai esam devuši uzdevumu skatīties arī privātmāju virzienā, kur šobrīd bieži tiek izmantoti individuālie gāzes vai granulu katli.

Reklāma
Reklāma

Kā ideālo modeli redzam, ka privātmājām, līdzīgi, kā tas šobrīd ir daudzdzīvokļu ēkām, tiktu izveidoti individuālie siltummezgli, ko klients var regulēt attālināti ar lietotni un citu funkcionalitāti. Tehniski risinājumi ir, bet tā ekonomika šobrīd ir tāda, ka tas ir diezgan dārgi."

"RS" vadītājs vērtē, ka būtu jārod sinerģija, veidojot CSS pieslēgumu privātmājai, iespējams, paralēli izbūvējot arī citas komunikācijas. Līdz ar to vairāku pakalpojumu sniedzēji dalītu arī tranšeju rakšanas izmaksas.

Tomēr ideja par modernu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi nav stāsts tikai par siltumtrases pievilkšanu. Runa ir arī par iespēju kopējā sistēmā akumulēt lieko siltumu vai aukstumu. 

"Ja lietojat gaisa kondicionēšanas sistēmu, tā radīto siltumu var ievadīt centralizētajā sistēmā, un kāds cits to var izmantot, piemēram, ūdens uzsildīšanai," 

piemēru min Vītoliņš.

Pagaidām liekais siltums visbiežāk tiek vienkārši izpūsts gaisā, tāpēc šajā jomā vēl daudz darāmā. "Tā ir filozofija par pāreju uz centralizētu energoavotu un resursu izmantošanu. Un tas ir ceļš uz efektīvu un taupīgu energoresursu izmantošanu," akcentē LSUA vadītājs.

Siltumsūkņu mode

Ceļā uz zaļāku nākotni un tīrāku gaisu pašvaldības ieguvušas tiesības noteikt zonējumu, kur jaunu un rekonstruējamu ēku siltumapgādē varēs izmantot tikai centralizēto siltumapgādi vai atjaunīgos energoresursus.

Tas nozīmē, ja pieslēgums pilsētas centralizētajai apkurei nav iespējams, piemēram, tas nav ekonomiski pamatots, individuālās apkures izvēlē priekšroka jādod siltumsūknim vai granulām, nevis gāzes katlam.

Ar jauniem ierobežojumiem, ierīkojot jaunu individuālo apkuri vai mainot savu laiku nokalpojušo katlu, jārēķinās arī rīdziniekiem. Tas nenozīmē, ka visiem jāpieslēdzas pie pilsētas siltumtrases, taču prioritāri jāapsver atjaunīgo resursu izmantošana.

Reklāma
Reklāma

Informācija par to, kas jāzina, mainot veco vai uzstādot jaunu apkures iekārtu, atrodama vienuviet Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta vietnē. Tur pieejama arī nepieciešamā saskaņojuma forma. Rīdzinieku izvēle tiek mērķtiecīgi virzīta prom no dabasgāzes.

"Ar iepriekšējiem pilsētas noteikumiem būtībā veicinājām, lai cilvēki izvēlas gāzes apkuri, stiprinot atkarību no tās," 

uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītājs Jānis Ikaunieks. Tāpēc nosacījumi mainīti.

Agrāk izmantojamie apkures veidi tika ierobežoti tikai divās noteiktajās zonās galvaspilsētas centrā, bet tagad šāds zonējums pārklāj visu Rīgas teritoriju. Tas nozīmē, ka attīstības virziens siltumapgādes jomā ir noteikts visā pilsētā.

Iepriekš apkures veida saskaņošanas kārtībai galvaspilsētā trūcis elastības, neparedzot iespēju katrā gadījumā individuāli vērtēt reālās iespējas. "Šobrīd ar noteikumiem ir ieviests tehniski ekonomiskais pamatojums. Jums ir iespēja un tiesības pamatot, ka pašvaldības piedāvātie risinājumi jums ir nepieejami vai ekonomiski nepamatoti. Komisijai, balstoties uz šo pamatojumu, ir tiesības apstiprināt arī citu izvēlēto apkures risinājumu," skaidro Ikaunieks.

Tātad, lai saņemtu zaļo gaismu jaunam individuālās apkures veidam, kas neatbilst pašvaldības noteiktajām prioritātēm, tehniski ekonomiskajā pamatojumā jāparāda, ka citi risinājumi to ekspluatācijas ciklā ir krietni dārgāki.

Kādus augļus nes jaunā individuālās apkures saskaņošanas kārtība? "Vasarā ik mēnesi saņēmām ap 80 pieteikumu, aptuveni 35–40 no tiem bija siltumsūkņi, bet otra puse – gāze un granulas. Pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā un dabasgāzes cenu maksimuma nevarēja pat iedomāties, ka būs tik liela siltumsūkņu popularitāte," atzīmē REA vadītājs.

Rīgā vēl 25 000 gāzes katlu

Pēc REA rīcībā esošajām ziņām, Rīgā kopumā pašlaik darbojas ap 25 tūkstošiem gāzes katlu. No 2026. gada, kad galvaspilsētā stāsies spēkā stingrāki gāzes apkures ierobežojumi, uz esošajām apkures sistēmām tie neattieksies, kamēr vien uzstādītais gāzes katls kalpos un nebūs pienācis laiks tos mainīt, skaidro Ikaunieks.

Vecā gāzes katla nomaiņu tāpat kā jaunas apkures sistēmas izveidi, gan nāksies saskaņot, ņemot vērā jaunos ierobežojumus.

Vai gāzes katli turpmāk būs pilnībā aizliegti? REA vadītājs skaidro, ka pašvaldības pozīcija nav tik strikta: 

"Svarīgi, lai tiek ievērotas noteiktās prioritātes un izvēlēti atjaunīgie resursi. Izņēmuma kārtā dabasgāzi varēs izvēlēties, ja patiešām nav citu labāku alternatīvu. Ierobežojumu mērķis ir panākt, lai gāze patiešām nav pirmā izvēle."

Līdz ar gāzes ierobežojumiem tiek plānots arī "burkāns", lai veicinātu iedzīvotāju izvēli par labu zaļākam apkures veidam. REA 2026. gadā plāno sagatavot papildu atbalsta programmu. Ideja ir, ka pašvaldība līdzfinansē daļu izdevumu, kas veidojas, izvēloties ilgtspējīgāku apkures veidu, nevis, piemēram, gāzes katlu. "Ar to mēs panāktu, ka veiktais ieguldījums iegūst labāku atmaksāšanās laiku," ieceri pamato REA vadītājs.

Arī šķeldas ēra beigsies

Uz atjaunīgajiem resursiem pāriet arī siltumapgādes uzņēmumi. Kopš absolūtas dabasgāzes dominances pagājušā gadsimta 90. gados pašlaik CSS Latvijā pamatā ir pārgājusi uz šķeldu.

Reklāma
Reklāma

"Rīgā šī attiecība pagaidām vēl ir apmēram puse uz pusi, jo galvaspilsētā galvenais siltuma avots ir "Latvenergo" TEC, kas vēsturiski strādā ar dabasgāzi," kopējo situāciju raksturo LSUA pārstāvis Vītoliņš.

Mainot kurināmā veidu katlumājās, notikusi arī esošo siltumtrašu rekonstrukcija, un 30 gadu laikā lielākā daļa komunikāciju ir nomainītas. 

"Nebūtu jēgas pāriet tikai uz jaunu kurināmo, kamēr trasēs ir lieli siltuma zudumi. Šajos gados zudumi būtiski samazināti," 

teic Vītoliņš.

Runājot par šķeldas dedzināšanu, visticamāk, tas ir tikai pagaidu kurināmais un lielākais izaicinājums siltuma ražošanā saistās ar nākotnes tehnoloģiju meklējumiem.

Vītoliņš: "Pašlaik centralizētajā siltumapgādē Latvijā pamatā tiek izmantota koksne, lai gan to dedzināt nav labi. Koksni vajadzētu izmantot galdu un krēslu ražošanai, bet mēs to sadedzinām, un tur rodas arī kaitīgie izmeši.

Katlumājās tiek dedzināta aizvien sliktākas kvalitātes koksne. Bet domāju, ka nākotnē koksni vispār vairs nededzināsim, ja nu vienīgi ļoti sliktas kvalitātes meža atlikumus. Un galvenais jautājums – kāda būs nākotnes tehnoloģija siltuma ražošanā.

Jau tagad siltuma ražotājiem ir jāizseko, cik ilgtspējīga ir dedzināmā koksne. Nedod dievs, ja koki cirsti kādā biorezervātā. Un, ja koksne nav ilgtspējīga, tas būs fosilais energoresurss, uz kuru attieksies tie paši nodokļi un ierobežojumi, kā uz jebkuru citu. Šis spiediens ir pieaugošs, tāpēc nozare aktīvi vēro, kas būs nākamās tehnoloģijas, ko varēsim izmantot, lai nav jākrāmējas ar koksni," piebilst Vītoliņš.

Kā vienu no nākotnes iespējām viņš min elektrības izmantošanu siltuma ražošanā dažādos veidos, piemēram, siltumsūkņos, kā arī elektrības izmantošanu karstā ūdens ražošanai. 

"Visi saprot, ka kurināšana ir oksidācija, pelni un dūmi – tas nav labi. Mēs virzīsimies prom no siltuma ražošanas tehnoloģijām, kurās izmanto dedzināšanu. Jautājums tikai, cik ilgā laikā tas notiks."

Plašu pāreju uz elektrības izmantošanu siltumapgādē pagaidām slāpējusi diezgan augstā elektrības cena. Tomēr elektroenerģijas biržā pēdējos gados vērojamas labvēlīgas cenu svārstības, līdz ar to arī "RS" tuvākajā nākotnē plāno savu elektrokatlu floti. Tāpat uzņēmums atteicies no jaunu biomasas (šķeldas) un gāzes katlumāju celšanas.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma