15.7 °C
Evika Siliņa ("JV") pirmo savas valdības budžetu uzskata par "drošības un ilgtspējas budžetu", kura prioritātes ir ārējā un iekšējā drošība, izglītība un veselība. Ieguldījumi šajās jomās ir vērsti uz nākotni, uzskata premjere.
Drošība kā prioritāte atspoguļojas arī valsts aizsardzības finansējumā, kas 2027. gadā sasniegšot 3% no IKP. Īsā laikā sagatavoto budžetu finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") ir nodēvējis par "ļoti labu budžetu". Abi šim dokumentam veltītie apzīmējumi nepalika bez opozīcijas deputātu ievērības debatēs, kas ilga visu dienu.
Saeimas ceturtdien konceptuāli atbalstītā valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 14,4 miljardi eiro, bet izdevumi 16,2 miljardi eiro. Budžeta deficīts ir 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze ir 2,5%, bet mērķis ir panākt izaugsmes pieaugumu robežās no 3% līdz 5%, atzina finanšu ministrs, kā trīs galvenos vaļus nosaucot investīcijas, produktivitāti un eksportu.
Lai piesaistītu investīcijas, esot arī jāsamazina birokrātija.
"Mums ir idejām bagāti, radoši cilvēki, bet pārregulācija, lēnais saskaņošanas process un pārmērīgi papīru kalni ir tas, zem kā tiek apraktas spožas biznesa idejas," teica E. Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka plānots atjaunot taisnīgumu un pakāpeniski trīs gadu laikā atsākt piemaksu izmaksu pensionāriem. Budžetu pavadošajā paketē ir arī grozījumi Pensiju likumā, kas nosaka, ka senioriem, kuri pensijā devušies pēc 2012. gada, atjaunos piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.
"Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars bija izpētījis, ka kopš neatkarības atjaunošanas "JV" (pirms tam "Vienotības" un "Jaunā laika") vadībā ir sagatavoti 15 budžeta projekti. Viņš vaicāja, vai šie budžeti ir veicinājuši valsts attīstību, ja daudzos rādītājos Latvija atpaliek. E. Tavars arī noskaidrojis, ka no visa budžetā pieejamā finansējuma vairāk nekā 75% esot "JV" ministrijām, 16% – Zaļo un zemnieku savienībai, bet "Progresīvajiem" – 8%. "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs uzskata, ka "AS" pārstāvis kavējas agrāko laiku pieejā, kad partijas skatījās, cik kurai būs naudas, bet šajā koalīcijā ir valdības kopīgās prioritātes, kuras visi atbalsta. Viņš atzina, ka "Progresīvie" bijuši kritiski pret budžetiem, jo esot tendēti uz taupību, bet šis tomēr "ir budžets ar progresīvām iezīmēm", teica A. Šuvajevs, solot rūpīgi iepazīties ar visiem opozīcijas priekšlikumiem. Parasti Saeima tos noraida.
Māris Kučinskis ("AS") atcerējās, ka pirms divdesmit gadiem arī Einars Repše ("JL") atnesa budžetu, ko uzskatīja par vislabāko, – tā sakot visi premjeri.
Taču šoreiz patiešām esot arī labas lietas, atzina M. Kučinskis. Viņš minēja finansējumu veselībai un ir cerīgs arī par veselības ministru Hosamu Abu Meri ("JV"). Citi "AS" un arī NA deputāti bija kritiskāki, pārsvarā norādot uz nepietiekamo atbalstu ar ekonomikas attīstību saistītiem pasākumiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), atbildot viņiem, ne tikai sauca konkrētus skaitļus, kas liecināja par pretējo, bet atgādināja, ka 2023. gada budžetu pēc tā pieņemšanas tikai 9. martā drīz pēc tam nācies lāpīt un "esmu pārliecināts, ka šo budžetu nevajadzēs lāpīt". V. Valainis arī uzslavēja partiju "Latvija pirmajā vietā", kas atbalstīja budžeta pieņemšanu kā steidzamu.
"LPV" un "Stabilitātei" koalīciju gan kritizēja, gan arī paslavēja. Kristaps Krištopans ("LPV") ar baudu esot klausījies E. Siliņas uzstāšanos un ticot valdības labajiem nodomiem. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs uzskata, ka katrs cilvēks arī savā maciņā pamanīšot šā budžeta ietekmi. "Latvieši ir superīgi cilvēki, kas spēj izdarīt vairāk nekā daudzi cilvēki citās Eiropas valstīs. Un tas nav labi, ka mūsu cilvēki brauc projām stiprināt citas Eiropas valstis," sacīja A. Rosļikovs.
Cilvēku aizbraukšanu aktualizēja arī Ingmārs Līdaka ("AS") un Artūrs Butāns (NA), norādot, ka budžetā tikpat kā nav paredzēts atbalsts diasporai, kur būtu svarīgi atbalstīt arī latviešu svētdienas skolas, kur bērni varētu mācīties latviešu valodu, lai tās nezināšana neapgrūtinātu atgriešanos Latvijā.
Uģis Mitrevics (NA) projektu nodēvēja nevis par ilgtspējas, bet gan par "militāro spēju stiprināšanas un veselības sistēmas ugunsgrēka dzēšanas budžetu".
Viņš un arī Jānis Dombrava (NA) aktualizēja tematu par bērna kopšanas pabalstiem, kurus pirms desmit gadiem 171 eiro apmērā izcīnīja Nacionālā apvienība, bet desmit gados to apmērs nav mainījies, lai gan budžeta ieņēmumi ir ievērojami pieauguši. U. Mitrevics minēja piemēru, ka jauna studentu ģimene, kurā piedzimst atvase, ir spiesta atstāt studijas, lai nodrošinātu iztiku.
Sēdē daudz bija pieminētas arī reģionālās atšķirības. A. Ašeradens solīja samazināt reģionālo nevienlīdzību. Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības apkopotā informācija liecina, ka, piemēram, Augšdaugavas novadā izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 869 eiro, bet Pierīgas novados pārsniedz 1110 eiro, Mārupes novadā tie ir 1431 eiro. Pierīgas pašvaldības arī iemaksā lielas summas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 2024. gadā Rīga, Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Salaspils, Saulkrastu, Olaines un Siguldas novads kopā finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksās 174,7 miljonus eiro, medijus informēja Rīgas vicemērs un "Rīgas Metropoles" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).
Lielāko summu – 133,3 miljonus eiro – fondā iemaksās Rīga, bet valsts budžeta dotācija fondā būs 35,9 miljoni.
Juris Viļums ("AS") uzrunāja no Latgales ievēlētos deputātus Annu Rancāni un Alīnu Gendeli ("JV"), Leilu Rasimu ("Progresīvie"), Anitu Brakovsku un Līgu Kozlovsku (ZZS), bez kuriem koalīcijai vairs nebūtu vairākuma. J. Viļums nav sadzirdējis, kā valdība plāno samazināt reģionālo nevienlīdzību, bet Latgales deputātiem viņš ieteica izmantot savu "zelta" balsi un rīkoties, lai samazinātu plaisu starp Rīgu un Latgali. "Ja ministrs ierodas Latgalē uz vienu divām dienām, tad viņam viss šķiet skaisti, jo Latgalē ir viesmīlīgi cilvēki," teica J. Viļums, aicinot tur pabūt ilgāk. Kā vienu no iemesliem cilvēku aizplūšanai deputāts minēja arī mājokļu nepieejamību, kas ir aktuāla arī citos reģionos.
