6.6 °C
Rapšu attīstība, sākusies vasarā, turpināsies šā gada pirmajā rudens mēnesī – oktobrī.
Ja daudzos novados rapšu sējas laikam daba bija sagādājusi diezgan sausu augsni, tad drīz to kompensēja dažas lietainās dienas, un rapši strauji attīstījās. Pirmie jauno barību atklāja mīkstgliemeži, kas rapšu dīgstus iznīcina pilnībā.
Šomēnes, rapšiem atrodoties četru lapu līdz lapu rozetes izveidošanās attīstības stadijā (AS 14–19), gliemeži turpinās baroties ar rapšu lapām, nopietnus postījumus tiem nenodarot. Dažkārt vērojams, ka sējumos, kas robežojas ar izteikti mitrām vai aizaugušām vietām, gliemeži noēd pāris kultūrauga rindiņas no lauka malas. Pieaugušo īpatņu aktivitātes turpināsies, līdz tos pārsteigs negatīva gaisa temperatūra.
Siltais septembris bija pa prātam krustziežu alotājmušai. Kaitēkļa kāpuri veido gaišus, viegli pamanāmus dažādu formu alojumus rapšu lapās, nebojājot virsējo epidermu. Oktobrī, sajūtot barošanās sezonas beigas, kāpuri turpat lapās iekūņojas, lai kūniņas attīstības stadijā sagaidītu pavasari.
Septembra sausajās un siltajās dienās virs ziemas rapšu sējumiem lidinājās daudz balteņu tauriņu. Ja tie paspēja arī sadēt oliņas, tad oktobrī, barojoties ar rapšu lapām, būs sastopami balteņu kāpuri, iespējams, arī cekulkožu un pūcīšu kāpuri. Šo kaitēkļu bojājumi par nozīmīgiem nav atzīstami, jo barošanās ilgums, lai cik piemēroti izvērstos laikapstākļi, tomēr būs pārāk īss.
Novados, kur pavasarī nopietnus bojājumus radīja melnie krustziežu zāģlapseņu kāpuri, sējumus bez regulāras uzraudzības nav ieteicams atstāt arī rudenī.
Kāpuri rapšus no lapām atbrīvo diezgan paātrinātā tempā, sevišķi, ja to ir daudz.
Siltais laiks rapšu attīstības sākumā veicināja kāpostu laputu koloniju veidošanos lapu apakšpusēs. Ja oktobrī laikapstākļi krasi nepasliktināsies, tad pelēkās, ar vaska kārtiņu klātās laputis barojoties un vairojoties spēs pārņem visu augu – tad nepārziemos ne kaitēkļi, ne augi.
Krustziežu neīstā miltrasa, kas ir pirmā rapšu sējumos sastopamā slimība, jo pārsvarā attīstās tikai uz dīgļlapām vai pirmajām īstajām lapām (AS 10–12), oktobrī jau būs palikusi pagātnē. Arī krustziežu īstā miltrasa rapšu audzētājiem parasti raizes nesagādā. Miltrasas infekciju vizuāli atgādina arī salnas baltums agrajos oktobra rītos, tomēr, salnai pazūdot, inficēto lapu virspusē paliek baltais miltrasas sēnes tīklojums.
Attīstības sākumā ļoti līdzīgās nopietnāko slimību – krustziežu sausplankumainības un sausās fomozās puves – pazīmes uz lapām pēdējos rudeņos ir diezgan maz izplatītas. Lapām augot un kaitēm attīstoties, krustziežu sausplankumainības plankums būs sauss un pelēks bez piknīdām, kas, laikam ritot, pārplīsīs. Turpretī, ja lapu būs inficējusi sausā fomozā puve, tad plankumiņā būs redzami atsevišķi melni punktiņi – piknīdas.
Oktobrī, pazeminoties gaisa temperatūrai, visticamāk, būs beidzies arī nezāļu ierobežošanai atvēlētais laiks. Dzelteniem ziediem rapšu sējumos turpinās ziedēt krustziežu nezāles, un tās ziedēs līdz salam. Šajos sējumos bez liekas lauka izraustīšanas vienkāršāk atrast augus, kuru saknes inficētas ar krustziežu sakņu augoņiem, jo slimība iespējama gan uz rapšu, gan krustziežu nezāļu saknēm, bet, augu neizraujot, nav diagnosticējama. Ja laimējās izraut slimu augu, tad redzams, ka sakne pārvērtusies par nenosakāmas formas veidojumu ar kroplīgām sānsaknēm. Šāda sakne vairs nav spējīga pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – piegādāt augam ūdeni un barības vielas.
Augi parasti bojā neaiziet, jo rudeņos pietiek mitruma, saknei tas nav jāmeklē pārāk dziļi, infekcija nav pārāk spēcīga – ja augam ir pietiekami daudz darbspējīgo saknīšu, veģetācija beigsies dabīgi, jo arī augiem priekšā miera periods. Pavasarī inficētie augi visbiežāk iet bojā vai turpina eksistēt – sēklu ražu gan tie nespēj nogatavināt.
Sakņu augoņa saturs nekur nepazūd – infekcija, reiz laukā ieviesusies, pacietīgi gaidīs krustziežus pat 10 gadu, tāpēc saimniekiem nevajadzētu ignorēt šā patogēna klātbūtni.
No inficētā uz citiem laukiem infekcijas ierosinātājus viegli pārvietot ar tehnikas palīdzību. Infekcijas risks palielinās, krustziežiem atgriežoties laukā biežāk nekā reizi četros gados, sevišķi, ja gadās labvēlīgi laikapstākļi kā šogad – siltums un mitrums, kurā infekcijas ierosinātājam viegli uzsākt jaunu attīstību.
Oktobrī, VAAD inspektoriem turpinot novērot rudens sējumus, informācija par kultūraugu attīstības stadijām un kaitīgo organismu izplatību un attīstību būs pieejama VAAD mājas lapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.
