15 °C
Atjaunojamā vietējā kurināmā izmantošana kalšu darbināšanā ir perspektīva, tomēr patlaban vairāku iemeslu dēļ maz izplatīta.
Procesi un kurināmā veidi
Latvijā vienīgā graudu kalšu ražotāja Lielvārdes uzņēmuma SIA "Preco" komercdirektors Vasilijs Samarins patlaban graudu pirmapstrādes tirgū vērojamās tendences raksturo šādi: "Daudzi lauksaimnieki un uzņēmēji izvēlas modernizēt savus graudu pirmapstrādes kompleksus, aizstājot vecās padomju laiku kaltes ar jaunām un efektīvākām iekārtām. Pēdējos gados īpaši pieprasīti ir lieljaudas kompleksi, kas īsā laika posmā spēj apstrādāt lielu graudu daudzumu. Dominē uzņēmumi un zīmoli, kas spēj nodrošināt ātru servisu un garantijas saistības, kā arī iekārtu ražotāji, kas piedāvā augstu kvalitāti, efektivitāti par saprātīgām izmaksām."
Uz jautājumu par žāvēšanas iekārtās izmantoto kurināmo eksperts atbild: "Visvairāk izmanto dabasgāzi, dīzeļdegvielu un biokurināmo, kas kļūst aizvien populārāks tāpēc, ka ir dabai draudzīgāks un var samazināt enerģijas izmaksas ilgtermiņā." Eksperti uzsver – patlaban tirgū dominē gāzes kurināmais, kam ir lētākas izbūves un apkalpošanas izmaksas un vienmērīgāks žāvēšanas process. Šo kurināmā veidu izvēloties lielās zemnieku saimniecības un graudaudzētāju kooperatīvi, kur visvairāk ir graudu caurplūdes kalšu ar nepārtrauktu žāvēšanas ciklu.
Dīzeļdegvielas kurināmā izmantošanai ir nedaudz dārgākas izbūves un apkalpošanas izmaksas, jo ir nepieciešams siltummainis, kas pats par sevi prasa papildu naudas ieguldījumu, kā arī enerģijas zudumi var sasniegt līdz 15% no kopējā patērētā. Arī ar šo kurināmo žāvēšanas process ir vienmērīgs. Dīzeļdegvielu savu žāvēšanas iekārtu darbināšanai galvenokārt izvēlas mazās un vidējās zemnieku saimniecības, kur galvenokārt izmanto porciju tipa kaltes.
Savukārt biokurināmā izmantošanai ir dārgākas izbūves un apkalpošanas izmaksas, ir nepieciešams katls ar degli un siltummainis, pastāvīga materiāla padeve un pelnu izkraušana, tomēr ar biokurināmo var samazināt enerģijas izmaksas ilgtermiņā. "Vienmērīgu žāvēšanas procesu ar biokurināmo nodrošināt sarežģītāk. Šo kurināmā veidu galvenokārt izvēlas mazās un vidējās zemnieku saimniecības, kur galvenokārt ir uzstādītas porciju tipa kaltes," tā Samarins.
SIA "Preiss Būve" Iekārtu nodaļas vadītājs Edgars Kumštis papildina: "Patlaban vairāk nekā agrāk ir mazie pasūtījumi, toskait no bioloģiskajiem ražotājiem, no mazākām saimniecībām. Tā ir realitāte – ir jāsasniedz kaut kāds līmenis, lai atmaksātos ieguldīt nopietnā graudu iekārtā. Ļoti labi varam vērot, kā attīstījās un arī kā patlaban attīstās saimniecības.
Secinājums – saimnieki vispirms iegulda resursā, pērk zemi. Ir jāiegulda nauda arī tehnikas pirkumā – tā palīdz izaudzēt graudus. Graudu pirmapstrādes iekārta vai komplekss ir nolikts nedaudz tālāk, tas nav saimniecību pirmajās prioritātēs.
Patlaban daudzas mazās saimniecības ir izaugušas līdz līmenim, ka var atļauties investēt graudu pirmapstrādes iekārtu pirkumā."
Savukārt SIA "Voka" direktors Kaspars Lubiņš biokurināmā, toskait šķeldas, izmantošanu kalšu kurināšanā komentē šādi: "Šķelda ir lētāka nekā dīzeļdegviela un gāze, tomēr ir kāds kritiskais moments, cik daudz ir jāstrādā ar kalti, lai atpelnītos. Investīcija šķeldas kurtuvē ir milzīga salīdzinājumā ar gāzes glabāšanas cisternām un iztvaikotāju. Tipiskā variantā tās izmaksā aptuveni 30 000–35 000 eiro. Šķeldas kurtuve maksā 250 000–270 000 eiro. Cik ir jāiztērē degviela, lai uz tās starpības rēķina varētu atpelnīt 200 000 eiro? Tas ir milzīgs daudzums! Ja ir liels apstrādājamās ražas daudzums, tad ir vērts par to runāt. Tādam tipiskam saimniekam, graudkopim, to ir ļoti grūti atpelnīt." K. Lubiņš uzskata, ka grūdienu biokurināmā kalšu plašākai izmantošanai dotu valsts vai ES subsīdijas. SIA "Voka" esot ļoti maz klientu, viņus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, kas izvēlējušies ar atjaunojamajiem resursiem darbināmas kaltes."
Mazāk ieguldījumu visā Eiropā
Ieguldījumi kalšu un graudu pirmapstrādes kompleksu būvniecībā pērn mazinājās lielākajā daļā ES dalībvalstu, ne tikai Latvijā, teic V. Samarins. SIA "Preco" tomēr pārdeva savas ražotās iekārtas arī jaunos ārvalstu tirgos.
