Vēl tikai pirms pāris gadiem tika lauzti šķēpi – vai Latvijā tiešām ir nepieciešams valsts aizsardzības dienests? Ko tas dos? Kā to īstenot? Šaubas izteica ne vien paši jaunieši un viņu vecāki, bet arī amatpersonas. Valsts aizsardzības dienesta likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī, un pirmais iesaukums dienestu uzsāka 2023. gada 1. jūlijā. Toreiz rakstījām par to, kā notiek gatavošanās jaunajam un nezināmajam, ko no dienesta sagaida topošie karavīri. Šajā rakstā uzzināsiet, kas ir paveikts, kas pa šiem gadiem sasniegts – līdz šim brīdim ir bijuši jau pieci valsts aizsardzības dienesta iesaukumi.
Jauniešu interese par valsts aizsardzības dienestu (VAD) pieaug – to pierāda brīvprātīgo pieteikumu skaita pieaugums, uzsver Aizsardzības ministrijas preses nodaļa: “Interese par 2026. gada janvāra iesaukumu kopumā vērtējama kā augsta, jo pretendentu skaits bija uz pusi lielāks nekā pieejamās dienesta vietas, proti, 297 pieteikumi uz 110 vietām dažādās Nacionālo bruņoto spēku vienībās.”
Pirms dienesta ieviešanas sabiedrībā valdīja šaubas un neziņa, bet šobrīd jau valdot lielāka izpratne par to, kas tieši ir VAD, kāpēc tas nepieciešams: “Pirmos divus iesaukumus nokomplektēja brīvprātīgie, un attiecīgi, lai arī sabiedrībā valdīja zināmas bažas, jaunieši parādīja savu vēlmi apgūt militārās zināšanas.
Šobrīd, kad VAD tiek īstenots jau trešo gadu, sabiedrībai parādās arvien lielāka izpratne par dienestu, tā nozīmi un sniegtajiem ieguvumiem – sākot ar militārām pamatiemaņām un citām dzīvē noderīgām praktiskām iemaņām un beidzot ar dažādām sociālajām garantijām, kā, piemēram, ikmēneša kompensācija, bērna uzturēšanas pabalsti, kā arī valsts apmaksāta augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”
Rakstura rūdījums
2023. gadā, pirms dienestu uzsāka pirmais iesaukums, par savu vēlmi dienēt “Mājas Viesim” stāstīja Krišjānis Kalāns, kurš tolaik teica, ka galvenā motivācija pieteikties dienestam ir personīgā izaugsme. “Vēlos sevi pilnveidot gan garīgi, gan fiziski. Manuprāt, mūsdienu jaunatne ir diezgan vāja – ir manāms disciplīnas trūkums. Es ceru, ka obligātais dienests vismaz daļēji spēs šo problēmu risināt, toreiz sacīja Krišjānis. Šobrīd viņš atklāj, ka laiks dienestā bijis patiesi vērtīgs: “Tas ne vien attaisnoja manas cerības, bet pat daudzkārt tās pārsniedza – necerēju dienesta laikā iegūt tik augsta līmeņa specialitāti kā M109 pašgājējhaubices operators. Jau pirms dienesta nebiju fiziski vājš, tāpēc laiks dienestā mani varbūt neizmainīja tik ekstrēmi kā dažus citus, bet varu teikt, ka vairāk nostabilizēja un pilnveidoja jau pastāvošo pārliecību par prāta un ķermeņa spēju panest ekstrēmu slodzi un nogurumu.” Valsts aizsardzības dienests sniedz kopības sajūtu un stiprina patriotismu:
“Jau pirms dienesta patriotiskas sajūtas manī bija izteiktas, bet dienests tās pastiprināja un stiprināja. Tāpat VAD laikā ieguvu draugus, ar kuriem joprojām uzturu kontaktu.
Bija pat mazliet žēl, kad sadalījāmies pa specialitātēm un pamatapmācības nodaļas biedrus vairs ikdienā nesatiku tik bieži. Kopā piedzīvots tika daudz, un tā ir tiešām spēcīga saikne.”
Krišjānis gan savu darba ikdienu vairs nesaista ar militāro nozari – viņš turpina darboties jurisprudences lauciņā: “Pirms dienesta absolvēju LU ar bakalaura grādu, tagad studēju maģistrantūrā.”
Arī Rūdis Čivčs-Vaivods ir pirmā iesaukuma VAD karavīrs, un viņš nolēma palikt profesionālajā dienestā. Viņš dien Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā un šobrīd dienesta pienākumus pilda miera uzturēšanas misijā Kosovā. Par iespēju pieteikties dienestam Rūdis uzzināja sociālajos tīklos: “Ilgi nedomāju – nedēļas laikā aizpildīju anketu un nosūtīju. Vecākiem paziņoju tikai tad, kad jau biju pieteicies. Mamma bija pārsteigta, bet tēvs teica, ka esmu pieaudzis vīrietis un pats varu veikt savas izvēles.”
2.2 °C





































































































































































































































