Hipokalciēmija — joprojām problēma govju ganāmpulkos

Hipokalciēmija nebūt nav jauna problēma. Katrs piena govju turētājs ir sastapies ar kalcija deficīta gadījumu govīm pirms vai pēc atnešanās. Klīniski hipokalciēmija izpaužas ar to, ka govs nespēj piecelties, nespēj taisni noturēt kaklu, ir vēsas ausis, mugura. Jo ātrāk šādiem dzīvniekiem sniegsim palīdzību, jo labāk.

Slimība var strauji progresēt, un dzīvnieks noguļas uz sāniem, piepūšas, nespēj atraugāties, ir muskuļu atonija. Tāpat jāņem vērā, ka hipokalciēmijas gadījumā nav vajadzīgā muskuļu tonusa, lai notiktu normālas dzemdības. Klīniski piena trieka ir pirmajā dienā pēc atnešanās, taču saslimstība ir vērojama arī pirms dzemdībām un arī vairākas dienas pēc. Taču tā ir kalcija deficīta akūtā forma, kam parasti nevajadzētu būt vairāk kā 3% gadījumu vecākām govīm, kuras atnesušās. Tas iespējams gadījumos, kur hipokalciēmijas profilaksei tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Ja tas netiek darīts, saslimstība ievērojami pieaug, sasniedzot 30 un vairāk procentu. 

Šeit gan jāatzīmē, ka šādu saslimstību vairs par normu uzskatīt nevar, jo patlaban ir pieejami risinājumi, kā saslimstību ar piena trieku mazināt zem 3%.

Subklīniska hipokalciēmija skar ievērojami lielāku govju procentu ganāmpulkā. Profesors Luciano Caixeta no Minesotas universitātes min datus, ka:

• normokalciēmija ir 41% govju, respektīvi, kalcija līmenis asinīs nenokrītas pārāk zemu;
• pārejoša hipokalciēmija – 13% govju, kalcija līmenis nokrītas, un govs pati to spēj pilnībā atjaunot;
• paliekoša hipokalciēmija – 19% govju, pēc kalcija līmeņa samazināšanās tas pilnībā neatjaunojas;
• pārejoša hipokalciēmija – 27% govju, kalcija līmenis nokrītas, atgriežas normā novēloti, un govs pilnībā neatlabst.

Tieši šīm govīm, kuras pilnībā neatjauno kalcija līmeni vai atjauno to novēloti, ir paaugstināta saslimstība ar ketozi, mastītu, placentas aizturi, glumenieka dislokāciju un citām slimībām, kas raksturīgas pie samazinātas ēstgribas. Šie dzīvnieki sastāda ievērojamu daļu no govīm, kas tiek likvidētas pirmajās 60 dienās pēc atnešanās.

Būtiskākās trīs lietas, kas jāņem vērā pirms un pēc dzemdībām

Pirmkārt, govīm ir samazināta ēstgriba, tādējādi tās ir pakļautas riskam, ka nonāks barības vielu, tostarp olbaltumvielu, deficītā. Lai kompensētu iztrūkstošo enerģiju, tās izmantos organismā esošos taukus. Savukārt pārāk straujš svara zudums radīs risku saslimt ar ketozi un taukaino aknu sindromu.

Otrkārt, govīm šajā laikā ir samazināta imūnsistēmas darbība, kas ir kā sekas paaugstinātam kortizola līmenim un iekaisuma procesiem, kas nepieciešams, lai notiktu dzemdības. Turklāt, samazinoties govs ēstgribai, palielinās risks, ka govs nesaņems pietiekami vitamīnus, makro un mikro elementus, antioksidantus.

Treškārt, jau minētā hipokalciēmija, kas parasti piemeklē ap 50% govju pārejas perioda laikā. Kalcijam ir būtiska loma optimālās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā, muskulatūras tonusa uzturēšanā. Kalcija trūkums ievērojami samazina govs spējas pretoties saslimstībai ar mastītu, metrītu.

Hipokalciēmijas attīstībai būtiskie galvenie faktori

1. Ievērojams katjonu pārsvars pār anjoniem barības devā jeb tur esošo katjonu un anjonu starpība. Vajadzības gadījumā govīm barības devā pievieno anjonu sāļus, kas satur hloru un sulfātus, lai šo starpību panāktu ar mīnuszīmi jeb negatīvu.
2. Zems magnija līmenis barības devā.
3. Augsts fosfora saturs racionā.

Atgādināšu arī, ka jebkurš paaugstināta stresa cēlonis vai nekvalitatīva, ar toksīniem piesārņota barība hipokalciēmijas attīstības risku ievērojami palielina.

Pārejoša, fizioloģiska kalcija līmeņa samazināšanās govs asinsritē ir normāla parādība, jo 30–35 grami kalcija (Ca) ap dzemdību laiku no asinsrites tiek paņemti pirmpiena ražošanai. Šo kalcija līmeņa krišanos uztver epitēlijķermenīši, kas atrodas aiz vairogdziedzera kakla apvidū un izdala parathormonu (PTH). Epitēlijķermenīši ir ļoti jutīgi pret kalcija līmeņa izmaiņām asinīs, kas izraisa tūlītēju PTH izdalīšanos. Šim hormonam ir ietekme uz nierēm, kur speciāli receptori to atpazīst, tādējādi samazinot Ca izdalīšanos ar urīnu. Otra ļoti būtiska PTH darbība nierēs ir 1,25 – dihidroksi – D3 vitamīna sintēze no D vitamīna, kas ir govs barībā. Šis 1,25 – D vitamīns – stimulē mehānismu darbību zarnās, kas nodrošina kalcija uzsūkšanos no tām.

Tāpat parathormons ietekmē kaulus, stimulējot osteoklastu augšanu, to aktivizēšanu, lai nogādātu kalciju no kauliem asinīs. Ja šie procesi darbojas nevainojami, govs pati ātri atjauno nepieciešamo kalcija līmeni asinīs un nerodas hipokalciēmija ar negatīvām sekām.

Homeostāzes principi nestrādā visos gadījumos

Kāpēc tad visos gadījumos organismā nestrādā šie homeostāzes principi, lai atjaunotu vajadzīgo kalcija līmeni asinsritē? Tas notiek tāpēc ka:

•  vecākām govīm palielinās hipokalciēmijas risks, jo tās zaudē receptorus zarnās, kas ir jutīgi pret 1,25 D vitamīnu. Līdzīga situācija ir arī cilvēkiem;
•  vecas govis pārstāj augt, un tāpēc kaulaudos kļūst arī mazāk osteoklastu. Sekas tam ir apgrūtināta Ca izņemšana no kauliem, un tas prasa ilgāku laiku. Turpretim pirmpienēm kaulos ir daudz aktīvu osteoklastu, tādējādi tās ar hipokalciēmiju tikpat kā neslimo;
• asins pH ietekmē audu jutību un PTH.

Katjoni, kas organismā uzsūkti no rupjās lopbarības un citiem barības līdzekļiem, izraisa urīna un asins sārmainu reakciju. Turpretim anjoni, uzsūkti no barības, nodrošina govs urīnā un asinīs skābu vidi. Katjonu–anjonu starpību (KAS) barības devā aprēķina pēc formulas: KAS = ( mEq Na+ + mEq K+) – ( mEq Cl- + mEq SO4 -2). Ja šis vienādojums ir pozitīvs, risks saslimt ar piena trieku pieaug.

Magnija un kālija loma

Īpaša loma ir magnija (Mg) līmenim barības devā un govs organismā. Magnijs ir kā kods, lai nierēs un kaulaudos esošie receptori un šūnu membrānas varētu uztvert parathormonu. Piemēram, ideālā situācijā, kad asins pH ir 7,35 un ir atbilstošs Mg līmenis, notiek cieša PTH saslēgšanās ar receptoriem, un nierēs var tikt efektīvi sintezēts 1,25 vitamīns D, samazināta Ca izdalīšanās ar urīnu, kā arī kaulos mobilizēts Ca uz asinsriti. Turpretim, organismam kļūstot sārmainākam un ja pH asinīs 7,45, tad pat pie atbilstoša Mg līmeņa PTH saslēgšanās ar receptoru nav pilnvērtīga. Tāpat, ja organisma pH asinīs samazinās līdz 7,35, kas hipokalciēmijas profilaksē būtu labi, PTH saslēdzas ar receptoru labi, bet, trūkstot magnijam, netiek aktivizētas šūnu membrānas nierēs vai kaulaudos. Tātad nepieciešamais magnija līmenis pirmsatnešanās barības devā būtu jānodrošina 0,40–0,45% no sausnas.

Piena triekas profilaksē ir būtiski izbarot rupjo lopbarību ar zemu kālija (K) saturu. Parasti šādu lopbarību var iegūt, ja nemēslo laukus ar kūtsmēsliem. Jāatceras, ka aukstā laikā K uzkrājas augos daudz vairāk nekā siltā, tostarp kukurūzā. Tāpēc arī vēlu rudenī pļautu zālāju izbarošana var provocēt hipokalciēmiju.

Otrs faktors, kas ietekmē K līmeni, to samazinot, ir auga nobriešana. Jo vairāk tas ir pāraudzis jeb vēlākā veģetācijas fāzē, jo kālija tur ir mazāk. To ir būtiski atcerēties, ja pirmsatnešanās govīm veido barības devu bez anjonu sāļiem vai kalcija saistītājiem. Tad kālija līmenis vēlams 0,50% no barības sausnas un kalcija līmenis 0,35–0,40%.

Ja hipokalciēmijas profilaksei izvēlas lietot racionā anjonu sāļus, urīna pH kontrole ir svarīga procesa sastāvdaļa. Pētījumos par optimālu tiek atzīts urīna pH 6–7.

Faktori, ar ko jārēķinās, lietojot anjonu sāļus

• Samazinoties urīna pH zem 6, ievērojami pieaug nedzīvi dzimušo teļu skaits – līdz 13,6% (Melendez et al., Animal 2021).
• Pirmpienēm samazināts izslaukums 1,4 kg dienā. Anjonu sāļu izēdināšana telēm nav vēlama.
• Tuvojoties urīna pH 5,5, govis ievērojami samazina barības uzņemšanu, lai pasargātu sevi no vispārējas organisma acidozes, pārtraucot uzņemt anjona sāļus kopā ar barību.]
• Kalcija papildu iekļaušana barības devā, lietojot anjonu sāļus, ne vienmēr ir nepieciešama. Lietojot kalcija karbonātu kā kalcija avotu, tas padara organismu sārmaināku, un var būt nepieciešama lielāka anjonu sāļu deva.

Par kalcija līmeni barības devā, lietojot anjonu sāļus, informācija ir pretrunīga. Vissliktākie rezultāti jeb saslimstība ar piena trieku pieaug, ja Ca līmenis ir 1–1,2% no sausnas (Oetzel, 2006). Tātad vēlams vairāk nekā 1,8% vai zem 0,5%. Tas ir pretēji rekomendācijām, ko varam lasīt anjonu sāļu anotācijās. Turpretim citi autori, atsaucoties uz pētījumiem, uzskata, ka kalcija līmenim racionā, izēdinot anjonu sāļus, nav būtiskas nozīmes (Lean & al 2018, Santas & al., 2019), bet izšķirīgs ir urīna pH.

Par fosfora daudzumu racionā

Pēdējo gadu atklājums par paaugstinātu fosfora (P) daudzumu racionā ir svarīgs. Pirms atnešanās tas ir nepieciešams tikai 0,23%. Tāpat kā kalcija uzsūkšanos no zarnām stimulē 1,25 (OH)2 vitamīns D, tā arī tas stimulē P transportu. Fosfātu homeostāzes mehānisma pamatā ir hormons FgF–23, kas veidojas kaulos. Būtībā P darbojas kā antagonists Ca maiņai. Palielinoties fosfora daudzumam asinīs, tas nonāk kaulaudos, un tie ražo hormonu FgF–23, kas nonāk nierēs un bloķē vitamīna 1,25 (OH)2 D sintēzi. Tādējādi kalcija uzsūkšanās no zarnām ir traucēta, palielinās hipokalciēmijas risks.

Taču ar hormona FgF–23 palīdzību ir panākts, ka nokrītas fosfora līmenis asinīs, kas ir nepieciešams. Līdz ar to arī kaulos fosfora līmenis mazinās un pārtraucas hormona FgF–23 darbība, nierēs atkal tiek sintezēts 1,25 (OH)2 vitamīns D un asinsritē tiek uzsūkts fosfors. Atšķirība tikai tā, ka kalcija homeostāzei šis 1,25 vitamīns D govij ir nepieciešams visu laiku pēc atnešanās, bet paaugstināts fosfora daudzums šo procesu bloķē.

Hipokalciēmijas profilaksei

Noslēgumā par vēl vienu hipokalciēmijas profilakses veidu – X–Zelit lietošanu. Šis preparāts uzsūc kalciju un padara aktīvu kalcija maiņu organismā, tādā veidā ievērojami samazinot hipokalciēmijas risku. Saskaņā ar pētījumiem 0,5 kg Zeolite pievienošana barības devā pie rādītājiem 0,65% Ca; 0,39% P; 0,42% Mg (katjonu–anjonu balanss +268 mEq/kg) samazināja Ca deficītu pirms un pēc atnešanās (Kervin & al., 2019).

Šodien pastāv efektīvas metodes hipokalciēmijas profilaksei, un ir vērts tās lietot. Diemžēl joprojām ganāmpulkā būs govis, kas pašas nespēs normalizēt kalcija līmeni asinīs, īpaši vecākās. Tur vietā ir kalciju saturošu preparātu, tostarp bolu, lietošana. Taču efektīvai Ca homeostāzei Mg ir būtiski nepieciešams. Jo ātrāk govij atgriezīsies pilnvērtīga ēstgriba, jo mazāks risks, ka tā pametīs ganāmpulku, un šeit arī optimālai spurekļa darbībai ir nepārvērtējama nozīme.