Ja tiktu izmantots viss pļavu potenciāls, Latvijā būt iespējams palielināt ganāmo mājlopu skaitu par 82 000 liellopu, sacīja Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs un kampaņas "Izglāb pļavu" pārstāvis Raimonds Jakovickis. Kā norādīja Jakovickis, Latvijā ir aptuveni 500 000 hektāru ilggadīgo zālāju, tostarp vairāk nekā 44 000 hektāru aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji, bet apmēram 200 000 hektāros netiek ganīts neviens liellops, aita vai cits zālēdājs.

Reklāma

Vienlaikus lopkopība ir nozare, kas sniedz tiešu devumu pļavu un tās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Jakovickis skaidroja, ka, ganību laikā augi no pļavas tiek novākti izlases veidā, sākumā tiek apēsti garšīgākie augi un tad pārējie. Tāpat ganīšanas laikā ganības tiek mēslotas, ganību dzīvnieki augu sēklas pārnes no viena lauka puses uz otru, un augu sēklas tiek iemītas zemē, lai tām būtu vieglāk uzdīgt. Ganoties dzīvnieki arī netraucē ligzdojošos putnus.

Vienlaikus pļavās tiek vākts siens un skābbarība, kura ir pamatbarība liellopiem ziemas periodā no oktobra līdz maijam.

Jakovickis skaidroja, ka pļavas bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, optimālais ganāmo liellopu vienību skaits uz vienu hektāru pļavas ir 0,4 liellopu vienības. Patlaban Latvijā 482 000 hektāru zālāju ganās 111 450 liellopi, kas ir 0,23 liellopu vienības uz hektāru zālāja. Lai nodrošinātu 0,4 liellopu vienības uz hektāru zālāja, ganāmo liellopu skaits būtu jāpalielina par 82 000.

Tāpat viņš atzīmēja, ka gan gaļas liellopu nozare, gan aitkopība ir ekstensīvās nozares un naudas aprite ir ļoti lēna. Gaļas liellopu audzētājiem vienīgais ienākums ir pārdotais teļš, bet Latvijā liellopu gaļas patēriņš ir neliels un pircējs izvēlas lētāko gaļu, kas bieži vien ir nākusi no ārzemēm. Tāpat liellopu gaļas tirgū liela daļa nāk no piena šķirņu dzīvniekiem.

Kā liecina Lauksaimniecības datu centra dati, kopējais gaļas liellopu skaits Latvijā šī gada 1.janvārī bija 97 862, tostarp 62 918 bija zīdītājgovis.

Vienlaikus Jakovickis atzīmēja, ka vidēji ik gadu tiek eksportēti 26 000 gaļas liellopu, bet kopējais eksportēto liellopu skaits ir aptuveni 60 000. Savukārt liellopu gaļu (gaļas liellopi un piena šķirnes liellopi) Latvija eksportē aptuveni 11 000 līdz 13 000 tonnu apmērā, kas ir apmēram 80 miljoni eiro.

Kampaņu "Izglāb pļavu" rīko "Zemnieku saeima" sadarbībā ar Gaļas liellopu audzētāju biedrību.

Kampaņas pārstāvji norāda, ka kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu saglabāšanai, kā arī tam, ka viens no labākajiem veidiem kā pļavas saglabāt ir liellopu ganības.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode informē, ka dabiskie zālāji (pļavas un ganības) ir biotopi, kuru pastāvēšanas nosacījums ir pļaušana vai ganīšana, un tie, atšķirībā no kultivētiem zālājiem, ir bioloģiski daudzveidīgi.

Vienlaikus dabiskie zālāji ir no cilvēka saimnieciskās darbības atkarīgi biotopi.

"No visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes bioloģiski vērtīgi zālāji jeb dabiskās pļavas aizņem vien 3,4%, un to saglabāšana ir svarīga visā valsts teritorijā, ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās. 

Viens no labākajiem veidiem, kā atjaunot un apsaimniekot dabiskās pļavas, ir ekstensīva noganīšana un regulāra pļaušana un zāles/siena novākšana," skaidro Strode.

Vienlaikus kampaņas laikā iedzīvotāji tiek aicināti savā ēdienkartē izvēlēties Latvijā audzētu liellopu gaļu, tādējādi sniedzot savu artavu pļavu saglabāšanā un bioloģiskās daudzveidības radīšanā.

Kampaņa noslēgsies 13. aprīlī.