Partly Cloudy 22.3 °C
T. 29.07
Edmunds, Edžus, Vidmants
SEKO MUMS
Reklāma
Ilustratīvs attēls. Alkohola stends.
Ilustratīvs attēls. Alkohola stends.
Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi nav būtiski mazinājuši alkohola iegādi, bet mainījuši pircēju iepirkšanās paradumus, pauda aptaujātie mazumtirgotāji.

Reklāma

Veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija jūtams alkohola pārdošanas kritums, taču laika gaitā situācija līdzsvarojusies. Pircēji ir pielāgojuši savu iepirkšanās laiku, iegādājoties dzērienus tad, kad tas ir atļauts. Vienlaikus mainījušies pircēju paradumi. Tirgotāja novērojumi liecina, ka krasāk pārdošanas apjomi samazinājušies alkoholiskajiem un alus kokteiļiem, stiprinātajiem vīniem un alum PET pudelēs, savukārt pieaugums vērojams bezalkoholiskajiem aliem un vīniem, kā arī dārgākiem un labākas kvalitātes alkoholiskajiem dzērieniem.

Vienlaikus Priedīte uzsvēra, ka veikalos "top!" ir pārskatīts sortiments, to pielāgojot kopējām tendencēm. Atsevišķos mazākajos veikalos "top!" darba laiks ir saīsināts, vērtējot konkrētā veikala apgrozījuma un klientu plūsmas datus. Daļā veikalu, kas atrodas lauku reģionos, arī pirms alkohola tirdzniecības ierobežojumiem bija samazināts darba laiks svētdienās. Neviens veikals "top!" ierobežojumu dēļ netika slēgts.

Priedīte atzīmēja, ka, analizējot alkohola patēriņa dinamiku, ir svarīgi neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, saistot izmaiņas tikai ar tirdzniecības ierobežojumiem.

Priedīte norādīja, ka uzņēmumā pozitīvi vērtē jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt alkohola patēriņu un ar to saistītās sociālās un veselības problēmas. "top!" uzskata, ka šīs reformas pamatmērķis ir atbalstāms. Tomēr gan starptautiskā pieredze, gan prakse rāda, ka tirdzniecības ierobežojumi vien paši par sevi nav instruments, kas ilgtermiņā veicinātu alkoholu saturošu dzērienu patēriņa samazinājumu. Jēgpilnus rezultātus iespējams sasniegt tikai ar kompleksu pieeju.

Veikalu tīkla "Aibe" pārvaldnieka SIA "Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija" attīstības direktors Juris Lamberts aģentūrai LETA atzina, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi būtiski ietekmē tieši mazos lauku veikalus.

Aptuveni 80% "Aibe" veikalu vairs nestrādā pēc plkst. 20 un svētdienās pēc plkst. 18.

Mazajiem lauku veikaliem ekonomiski nav pamatoti turpināt darbu laikā, kad nav iespējams nodrošināt pietiekamu apgrozījumu, lai segtu darbinieku algas, nodokļus un komunālos maksājumus.

Lamberts atzīmēja, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi gada laikā ir būtiski ietekmējuši mazo veikalu apgrozījumu. Daudzos veikalos kopējais apgrozījums ir samazinājies vidēji par aptuveni 20%, bet atsevišķās tirdzniecības vietās kritums sasniedz pat 30-35%. Viņš uzsvēra, ka jāņem vērā, ka apgrozījumu samazina ne tikai mazāki alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus viņš pauda, ka gada laikā ir mainījušies arī pircēju paradumi. Biedru novērojumi liecina, ka alkoholu cilvēki, iespējams, neiegādājas mazāk, bet gan maina iepirkšanās paradumus — to iegādājas agrāk, lielākos daudzumos vai citās tirdzniecības vietās, kur pieejamas izdevīgākas cenas. Līdz ar to mazie veikali zaudē šo apgrozījumu ne tikai aizliegtajās stundās, bet arī laikā, kad alkohola tirdzniecība ir atļauta, minēja Lamberts.

"Aibes" ieskatā, pieņemot šos ierobežojumus, netika pietiekami izvērtēta to ekonomiskā ietekme uz mazajiem lauku veikaliem un reģionu uzņēmējdarbību. Vienlaikus pastāv risks, ka daļa pieprasījuma ir pārvietojusies ārpus legālās un kontrolētās tirdzniecības. Tāpat viņš norādīja, ka gada laikā nav redzēti pietiekami plaši preventīvi pasākumi, kas būtu vērsti uz cilvēkiem ar alkohola atkarību.

Lamberts pauda, ka negatīvu ietekmi rada arī aizliegums reklāmas bukletos un citos mārketinga materiālos norādīt alkoholisko dzērienu akcijas cenas, kā arī situāciju pasliktina demogrāfiskās tendences. Ārpus Rīgas situācija ir īpaši sarežģīta, jo daudzos lauku novados mirušo skaits ir vairākas reizes lielāks nekā dzimušo. Vienlaikus iedzīvotāju skaits samazinās arī jauniešu aizbraukšanas dēļ, bet sabiedrība strauji noveco. Tas nozīmē arvien mazāku pircēju skaitu un līdz ar to arī mazāku pārtikas preču patēriņu.

Lamberts atzīmēja, ka pastāv risks, ka ilgtermiņā alkoholisko dzērienu tirdzniecība mazajos lauku veikalos kļūs ekonomiski arvien mazāk nozīmīga, kas negatīvi ietekmēs to kopējo apgrozījumu un dzīvotspēju.

SIA "Lidl Latvija" komunikācijas vadītāja Zane Neļķe aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar izmaiņām alkohola tirdzniecības ierobežojumos būtiskas izmaiņas pārdošanas apjomos nav novērotas. Alkohols nav galvenā "Lidl Latvija" klientu iepirkumu kategorija, vienlaikus novērots, ka kopš alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas ir audzis pieprasījums pēc bezalkoholiskām alternatīvām, piemēram, bezalkoholiskā alus un sidra.

Neļķe informēja, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ veikalu darba laiki nav mainīti, kā arī neviens veikals nav slēgts.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA atzina, ka saistībā ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem pircēji ir pielāgojušies un nereti plāno savus pirkumus atbilstoši atļautajam tirdzniecības laikam, taču būtiskas izmaiņas kopējā iepirkšanās plūsmā nav novērotas. "Rimi" veikalos alkoholiskie dzērieni, atšķirībā no citiem mazumtirgotājiem, veido mazāku sortimenta daļu, tāpēc būtiskas izmaiņas veikalu darbībā netiek novērotas.

Kopš ierobežojumu ieviešanas ir pārskatīti dažu mazāka izmēra veikalu darba laiki.

Bite uzsvēra, ka izmaiņas alkohola kategorijā ir atšķirīgas atkarībā no preču grupas, ko, visticamāk, var saistīt gan ar ierobežojumu ieviešanu, gan sabiedrības paradumu maiņu un pievēršanos veselīgākam dzīvesveidam. Viņa atzīmēja, ka kopumā labu laiku redzama tendence, ka alkoholisko dzērienu patēriņš samazinās, savukārt pieprasījums pēc bezalkoholiskajām alternatīvām turpina pieaugt. Kopumā pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem, salīdzinot jūniju ar attiecīgo mēnesi pērn, ir krities par 6%, savukārt visu bezalkoholisko dzērienu pieprasījums ir audzis 2,5 reizes. Piemēram, pieprasījums arī pēc alus turpina sarukt un šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdoto alus vienību skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 8%. Toties bezalkoholiskā alus pārdošanas apjomi palielinājušies par 26%.

Reklāma

Visizteiktākais alkohola patēriņa kritums vērojams jaunāko pieaugušo grupā vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Vienlaikus šajā auditorijā pieaug interese par dzērieniem ar zemāku alkohola saturu un saldākām garšām.

SIA "Maxima Latvija" komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule" aģentūrai LETA pauda, ka "Maxima" darbība primāri ir vērsta uz pārtikas tirdzniecību, līdz ar to darba laiks nav pielāgots šīm izmaiņām un visi veikali strādā kā ierasts, izņemot atsevišķus gadījumus svētkos.

"Maxima Latvija" dati liecina, ka alkohola patēriņš gadu no gada turpina kristies, tai skaitā arī no pērnā gada augusta.

Vienlaikus pieaug bezalkoholisko dzērienu iegādes apjomi un redzams, ka klienti biežāk izvēlas bezalkoholisko alu, atspirdzinošos dzērienus.

Veikalu ķēdes "LaTS" pārvaldītāja SIA "Latvijas tirgotāju savienība" norāda, ka pēc alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas Latvijā novērojams mērens alkoholisko dzērienu realizācijas kritums, tomēr mazumtirdzniecībā aizvien skaidrāk iezīmējas cita tendence — jaunais regulējums nevienlīdzīgi ietekmē dažādu formātu veikalus. Lielākie zaudētāji bieži vien ir nelielie piemājas veikali, kas atrodas pircēja ikdienas maršruta galapunktā.

"LaTS" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis atzīmē, ka alkohola tirdzniecības apjomi ir samazinājušies, taču būtiskākā izmaiņa ir pircēju uzvedībā. Cilvēki alkoholu iegādājas agrāk, vēl pirms dodas mājās, jo nevēlas riskēt, ka vietējais veikals vairs nedrīkstēs to pārdot. Rezultātā visvairāk cieš tieši mazie veikali, kas atrodas pircēja maršruta galapunktā.

Pēc viņa teiktā, cilvēku iepirkšanās paradumi pēdējo gadu laikā kopumā kļuvuši daudz pārdomātāki. Pircēji biežāk plāno savus pirkumus iepriekš, retāk dodas uz veikalu spontāni un rūpīgāk izvērtē savus tēriņus. Tāpēc alkohola iegāde arvien biežāk ir daļa no iepriekš saplānota iepirkšanās groza, nevis impulsīvs pirkums vakara stundās, un to vēl vairāk ietekmē alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi.

Alkohola ražotāju un tirgotāju organizācijas norāda, ka patēriņa samazināšanās vērojama jau vairākus gadus un ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm. Tādēļ pašreizējos rezultātus nevar automātiski attiecināt tikai uz tirdzniecības laika ierobežojumiem, norāda Okmanis.

Kopš 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai var iegādāties no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās no plkst. 10 līdz 18.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma