Partly cloudy 13.2 °C
O. 21.07
Meldra, Meldris, Melisa
SEKO MUMS
Reklāma
Latvijā 40% veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumu ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tos pārstrādāt. Vienlaikus ik gadu preču plastmasas iepakojuma apjoms palielinās.
Latvijā 40% veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumu ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tos pārstrādāt. Vienlaikus ik gadu preču plastmasas iepakojuma apjoms palielinās.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Ropažu novada poligonā "Getliņi", kur nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nesašķirotajiem sadzīves atkritumiem, 2025. gadā tika noglabātas 118 169 tonnas atkritumu.

Reklāma

Aptuveni 39 000 tonnu jeb 33% veidoja dažādu veidu plastmasa un plastmasu saturoši atkritumi.

Tirgū laistā plastmasas iepakojuma augošais apjoms, kā arī ierobežota to otrreizēja izmantošana kavē virzību uz aprites ekonomiku.

Pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" publicētajiem visjaunākajiem datiem, Latvijā pārstrādā 59,2% izlietoto plastmasas iepakojumu. 2022. gadā ES dalībvalstīs plastmasas iepakojuma atkritumu kopapjoms bija 16,16 miljoni tonnu. No tiem tika pārstrādāti apmēram 6,58 miljoni tonnu jeb 40,7%.

"Galvenais iemesls, kāpēc visus plastmasas atkritumus nav iespējams pārstrādāt, ir to neviendabīgais sastāvs," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, "plastmasas iepakojuma daudzveidība sarežģī gan šķirošanu, gan pārstrādi. Piemēram, šķēlītēs sagrieztā siera plastmasas iepakojums izgatavots no vairākiem dažādiem slāņiem, kas neļauj to pārstrādāt. Tā kā ikdienā pārtikas un citu preču iepakošanai izmanto vairāk nekā 200 dažādu plastmasas iepakojumu veidus, salikt visus pārstrādei "vienā katlā" nav un nebūs iespējams. Pārstrādāt var viendabīgus materiālus, kas sagatavoti no monopolimēra materiāla, piemēram, PET pudeles."

40% iepakojuma nevar pārstrādāt

ES "LIFE" projekta ietvaros Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) veiktajā pētījumā atklāts, ka Latvijā 40% veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumu ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tos pārstrādāt. Vienlaikus ik gadu preču plastmasas iepakojuma apjoms palielinās.

Arī uzņēmuma "Latvijas Zaļais punkts" direktora vietniece un Vides pārvaldības vadītāja Laura Berga atzīst, ka iepakojumam ražotāji bieži izmanto ļoti dažādu veidu plastmasu ar dažādiem piejaukumiem. Turklāt pārbaudēs atklājies, ka daudzu plastmasas iepakojumu sastāvs atšķiras no datiem, kurus ražotāji uzrādījuši marķējumā, lai saprastu, kāds materiāls ir izmantots. Tā kā iepakojumam izmantotās plastmasas sastāvs nav uzrādīts, līdz pārstrādei tas nenonāk.

"Schwenk" – Latvijā vienīgais

KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere saka, ka plastmasu, kuru nav iespējams pārstrādāt, atbilstoši sagatavojot, var sadedzināt, lai iegūtu enerģiju izmantošanai tautsaimniecībā. "Schwenk" pašlaik Latvijā ir vienīgais uzņēmums, kas atbilstoši sagatavotus plastmasas atkritumus izmanto kā kurināmo cementa ražošanā. Šī būvmateriālu ražotne varētu izmantot lielu daļu Latvijā savākto nepārstrādājamo plastmasas atkritumu, aizvietojot ar tiem gaisu piesārņojošo mazutu. Bet pašlaik lielāks īpatsvars "Schwenk" ir ievestajiem atkritumiem tāpēc, ka vietējie apsaimniekotāji vēl tikai mācās sagatavot tos atbilstoši ražotnes prasībām. Galvenais iemesls – pārāk liels mitruma saturs, ņemot vērā, ka vēl pavisam nesen nešķiroto atkritumu masā ap 40% veidoja bioloģiskie atkritumi.

Kā skaidro KEM pārstāve, cita iespēja – vest nepārstrādājamo plastmasu sadedzināšanai uz citām valstīm. Bet tad jārēķinās ar pārvadāšanas izdevumiem. Lietuvā no citām valstīm reģenerācijai sadzīves atkritumus nepieņem. Savukārt, lai vestu uz Igauniju, šis pakalpojums būtu ļoti dārgs.

Vai sadedzināšana ir pats labākais veids, kā atbrīvoties no izlietotā plastmasas iepakojuma, par to sabiedrībā valda dažādi uzskati. Iestājoties pret vides piesārņošanu un atkritumu apglabāšanu poligonos, biedrība "Zero Waste Latvija" uzskata, ka tā vietā jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde.

Reklāma
Reklāma

Ievērojams uzlabojums

Rudīte Vesere atzīst, ka plastmasas atkritumu savākšanu un pārstrādi ievērojami uzlabojusi kopš 2022. gada 1. februāra ieviestā depozīta sistēma dzērienu iepakojuma nodošanai pārstrādei.

"Pārstrādājam visas mūsu iedzīvotāju depozītā nodotās polietilēntereftalāta (PET) pudeles, kā arī no dzeltenajiem konteineriem apsaimniekotāju savāktās un sašķirotās," stāsta Olaines uzņēmuma "Iterum" ražošanas vadītājs Renārs Skuja, "tāpat pārstrādājam plastmasas iepakojumu, ievestu no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav slēgtu depozīta sistēmu. Pārstrādei ievestā iepakojuma apjoms ir pats lielākais, mūsu pašu plastmasas pudeļu īpatsvars veido vien aptuveni piektdaļu."

Olaines rūpnīca "Iterum", kurā pārstrādā PET pudeles, pašlaik ne tikai ir vienīgā, pati lielākā Baltijā, bet arī viena no lielākajām Ziemeļeiropā. Divdesmit četrās stundās te pārstrādā aptuveni 140 tonnas plastmasas, iegūstot ap 100 tonnām PET pārslu, kuras pēc tam izmanto pārtikas iepakojumam nekaitīgu granulu ražošanai. Gandrīz viss PET pārslu un granulu apjoms tiek eksportēts. Vislielākais Olainē pārstrādāto granulu apjoms tiek aizvests uz Lietuvu, kur no tām izgatavo jaunas PET pudeles.

Olaines uzņēmuma "Iterum" ražošanas vadītājs Renārs Skuja: "Pārstrādājam ne tikai PET pudeles, bet arī to korķus un etiķetes. No pārstrādei atvestā iepakojuma pāri nepaliek nekas."

2022. gada septembrī Čehijā "Iterum" iegādājās poliestera šķiedru ražotni "TESIL Fibres", kurā PET pārslas savukārt izmanto poliestera šķiedras ražošanai.

Vai "Iterum" varētu pārstrādāt ne tikai PET pudeles, bet arī, piemēram, jogurta, krējuma un citu piena produktu plastmasas iepakojumu?

"Tehniski tas ir iespējams," atbild Renārs Skuja, "tomēr vispirms jāzina, kāds varētu būt pārstrādātā izejmateriāla pieprasījums tirgū, līdz ar to, vai šo iepakojumu pārstrāde atmaksātos."

Rudīte Vesere spriež, ka piena un piena produktu plastmasas iepakojuma nodošana pārstrādei varētu būt sarežģītāka tāpēc, ka šim iepakojumam jābūt tīram – bez piena, kefīra vai citu piena produktu paliekām. Diemžēl bieži iedzīvotāji izmet atkritumu tvertnēs netīru plastmasas iepakojumu. Latvijā šī iepakojuma īpatsvars ir krietni lielāks nekā, piemēram, Vācijā vai Apvienotajā Karalistē, kur daudzi piena produkti ir iepildīti stikla traukos.

Lai ražotāji un tirgotāji samazinātu plastmasas iepakojuma patēriņu un veicinātu iepakojuma pārstrādi, kopš 2021. gada ieviestā ES regula paredz dalībvalstu maksājumu ES budžetā – 80 eirocentu apmērā par katru nepārstrādātā plastmasas iepakojuma kilogramu.

Reklāma

"Ievērojot Latvijas iekšzemes kopproduktu un citus ekonomiskos rādītājus, mums ir piešķirta atlaide sešu miljonu eiro apmērā. Tādējādi pašlaik mūsu maksājums ES kopbudžetā svārstās no 14 līdz 16 miljoniem eiro gadā," 

skaidro Rudīte Vesere. "Kaut arī plastmasas iepakojuma ražotājus un preču tirgotājus mudināja vairāk izmantot pārstrādājamu plastmasas iepakojumu, diemžēl lielu pārmaiņu nav, līdz ar to šī maksājuma apmēri būtiski nesamazinās. No 2024. gada 1. jūlija arī Dabas resursu nodokļa likumā noteikts, ka komersantiem jāmaksā 80 eirocenti par katru nepārstrādātu pārstrādājamas plastmasas kilogramu. Savukārt 1,25 eiro jāmaksā par nepārstrādājamu plastmasas iepakojuma kilogramu.

Pirmais maksājums plastmasas iepakojuma ražotājiem bija jāveic 2025. gada oktobrī. Šī ir iedarbīga svira, kā veicināt plastmasas atkritumu samazināšanu un kā palielināt to pārstrādi. Agrāk pārstrādātais plastmasas iepakojuma apjoms bija ap 40%, bet 2024. gada otrajā pusgadā tas jau sasniedza vairāk nekā 70%. Tas liecina, ka, plastmasas iepakojuma pārstrādes apjomam pieaugot, komersanti sākuši vērtēt, kādu iepakojumu izvēlēties, tāpat seko, lai tas iespējami vairāk tiek savākts un pārstrādāts.

Pašlaik saskaņošanā ir Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz, ka no 2027. gada būs jāmaksā arī par īpaši plānajiem plastmasas maisiņiem, kurus līdz šim lielveikalos pircēji varēja paņemt par brīvu."

Olainē pārstrāde ir zaļa

Kāpēc Latvijā jāieved pārstrādei plastmasas iepakojums no citām valstīm, radot apdraudējumu videi?

"Iterum" ražošanas vadītājs Renārs Skuja teic, ka pārstrāde ir zaļa – tajā pārstrādā ne tikai PET pudeles, bet arī to korķus un etiķetes. No etiķetēm ražo aglomerātu – augstā temperatūrā sakausētu blīvu materiālu, kuru eksportē uz citām valstīm. Līdz ar to no pārstrādei nodotā iepakojuma pāri nepaliek nekas – rūpnīcā pārstrādā visu bez atlikuma, neradot apdraudējumu videi.

"Iemesls tam ir saimniecisks aprēķins," atbild KEM pārstāve Rudīte Vesere, "ar Latvijā savāktajiem atkritumu apjomiem nepietiek, lai izveidotu tādu pārstrādes uzņēmumu, kas strādātu pastāvīgi un ekonomiski pamatoti. Plastmasas pārstrādes rūpnīcu nav un nekad nebūs pilnīgi visās Eiropas valstīs. Mazas jaudas rūpnīcā pārstrādāto materiālu apjomam, pirmkārt, varētu nebūt pieprasījuma. Un, otrkārt, vai ar šo jaudu pietiktu, lai uzņēmums spētu izdzīvot."

Briest stingrākas prasības

2025. gada 11. februārī ES dalībvalstīs stājās spēkā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula, kas turpmāk būtiski mainīs prasības iepakojuma ražošanai un lietošanai. Iepakojuma ražotājiem un tirgotājiem bija dots laiks līdz 2026. gada 12. augustam, lai sagatavotos jaunās regulas prasībām. Viens no pašiem svarīgākajiem uzstādījumiem – kā samazināt plastmasas iepakojuma apjomus un kā izmantot tādus iepakojuma materiālus, kuri ir pārstrādājami.

Iepakojuma regulas normas aizstās līdz šim spēkā esošās direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietotā iepakojuma prasībām, kuras ES dalībvalstis ietvērušas nacionālajos likumos. Regula cita starpā paredz, ka no 2029. gada depozīta sistēmām dzērienu iepakojumam jābūt visās ES dalībvalstīs.

Reklāma
Reklāma

"Apspriežot regulas projektu, notika garas sarunas par to, vai depozīta sistēmā būtu jāiekļauj, piemēram, piena un piena produktu, kā arī stipro alkoholisko dzērienu plastmasas iepakojumi," skaidro KEM valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere, "tomēr izlēma, ka tā nebūs obligāta prasība – ES dalībvalstis pašas varēs izlemt, vai arī šo iepakojumu iekļaut depozīta sistēmā. Pirms dažiem gadiem vienā no Tallinas lielveikaliem depozīta sistēmā bija iekļauts dzērienu kartona iepakojums, kuru var pārstrādāt. Pašlaik par to spriežam arī Latvijā. Tuvākā šāda iepakojuma pārstrādes rūpnīca atrodas Polijā."

Izaicinājums komersantiem

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos jautāju, kā jaunā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula, kas jau pēc mēneša būs spēkā ES dalībvalstīs, ietekmēs uzņēmējdarbību.

"Orkla Latvija" Komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā atzīst, ka sekmīgi un ekonomiski pamatoti ieviest jaunā regulējuma prasības būs izaicinājums.

Piemēram, vides apgalvojumu regulējuma prasību dēļ būšot jāpārskata un, iespējams, atsevišķiem produktiem jāmaina informācija uz iepakojuma, savukārt jaunās šķirošanas marķējuma prasības tiks precizētas vēlāk, kas varot radīt nepieciešamību jau drīz veikt izmaiņas atkārtoti. 

"Līdzīgi varētu būt arī ar iepakojuma optimizācijas kritērijiem un prasībām iepakojuma pārstrādei, kuru precīzs saturs kļūs zināms pakāpeniski tuvāko gadu laikā," piebilst uzņēmuma pārstāve, "jau šobrīd esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru par atsevišķām iepakojuma etiķetēm, lai būtu droši, ka nākotnē mūsu produkti atbildīs regulējumam. Piemēram, pārtikas ražotnē "Spilva" atsevišķos iepakojuma risinājumos tiek izmantoti kompozītmateriāli, kuru izmantošanu pēc pāris gadiem regulējums paredz ierobežot. Iepakojuma nomaiņa jau nav tikai cits izejmateriāls. Tā ietver produktu un iepakojuma saderības testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu, kvalitātes pārbaudes un dažkārt arī ievērojamas investīcijas."

"Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps atklāj, ka olu un olu produktu iepakojumam uzņēmumā izmanto plastmasu, kuru var pārstrādāt. Piemēram, svaigo olu bretes jau ir no pārstrādātas plastmasas.

"Šķiet, lielākais izaicinājums ir un būs tā iepakojuma dzīves cikla daļa, ko paši nevaram ietekmēt, proti, kur paliek iepakojums pēc tā izmantošanas, ņemot vērā, ka ap 70% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Pildot jaunās regulas prasības, visticamāk, ražotāji radīs jaunu, videi nekaitīgu iepakojumu, piemēram, no bioplastmasas. Mūsu uzdevums būs laikus pievērsties tā izmantošanai un saprast, kā jaunais iepakojums ietekmēs pārtikas drošību, loģistikas iespējas, uzglabāšanu, lietošanas ērtumu un pārstrādi."

Viedokļi

Ko par Latvijā ieviesto depozīta sistēmu domā iedzīvotāji?

Kristīne Dzelme Liepājā.

Kristīne Dzelme Liepājā: "Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā. Bet izbrīna, ka tā noder, lai nodotu tikai tās plastmasas pudeles, kurās bijis iepildīts minerālūdens, alus, sidrs, limonāde. Ar tām vien ir par maz! Kāpēc tikpat labi iedzīvotāji nevarētu nodot arī tās plastmasas pudeles un glāzītes, kurās iepildīts piens, krējums, jogurts un citi piena produkti? Tāpat depozītā varētu nodot lielās piena produktu un sulu pakas. Pašlaik šis plastmasas iepakojums jāizmet atkritumu konteineros. Kur pēc tam tas paliek?"

 

 

 

Ludmila Paškeviča Rīgā.

Ludmila Paškeviča Rīgā: "Pirms četriem gadiem ieviestā depozīta sistēma, kas ļauj nodot PET pudeles, nešaubīgi ir vajadzīga. Citur Eiropā, to skaitā abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs, tā jau bija ieviesta krietni agrāk nekā Latvijā, nepieļaujot plastmasas atkritumu uzglabāšanu poligonos. Bet mēs gadiem ilgi muļļājāmies, valdības un Saeimas kabinetos spriedelēdami par to, vai vajadzētu ieviest šo sistēmu, pakļaujoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju spiedienam, kuri šajā iecerē saskatīja apdraudējumu ienesīgajam atkritumu savākšanas biznesam. Taromātā tagad var nodot arī tās stikla pudeles un skārda kārbas, kurās bijis iepildīts alus vai vieglie alkoholiskie dzērieni. Bet kāpēc nevarētu nodot arī stikla un plastmasas pudeles un skārdenes, kurās pildīts, piemēram, vīns vai saulespuķu eļļa?"

 

 

Diāna Spertāle Ķekavā.

Diāna Spertāle Ķekavā: "Depozīta sistēma, protams, ir laba lieta – mazāk plastmasas drazu, kas piesārņo dabu. Pati gan izmantoju to reti, jo veikalos plastmasas pudelēs pildītos dzērienus nepērku. Ja dažreiz arī nopērku kādu minerālūdens pudeli, tad to izmetu konteinerā, un viss. Bet mājās bieži sakrājas daudz dažādu tilpumu stikla burciņu un piena produktu plastmasas trauciņu, kuras tāpat varētu nodot, izmantojot šo depozīta sistēmu."

 

 

Eksperta komentārs

Par pārstrādi jādomā, jau ražojot produktu

Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece, Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja: "Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā var pārstrādāt tikai daļu izmantotā plastmasas iepakojuma, – lielveikalu plauktos ir ļoti liela iepakojuma materiālu un formu daudzveidība. Lai tos pārstrādātu, vispirms tie jāsašķiro, turklāt katram veidam jābūt tādā apjomā, lai pārstrāde būtu ekonomiski izdevīga. ES "LIFE" projekta ietvaros LBTU zinātnieku veiktajā pētījumā, analizējot vairāk nekā 3000 dažādu veidu iepakojumu lielveikalu plauktos, cita starpā atklājām, ka vairāk nekā piektdaļai (22%) iepakojuma nav nekādu norāžu, no kāda materiāla tie izgatavoti un vai ir pārstrādājami.

Lai kā izdotos optimizēt iepakojuma izmantošanu un pārstrādi, diemžēl vienā ES dalībvalstī nebūs iespējams pārstrādāt visus iepakojuma veidus, jo Eiropas tirgus ir globāls. Līdz ar to izlietotais un savāktais iepakojums tiek vests no vienas valsts uz citu, kā tas notiek pašlaik un kā tas būs arī turpmāk, jo tikai tā var nodrošināt pārstrādes rūpnīcu efektivitāti. Ļoti svarīgs ir iepakojuma dzīves cikla izvērtējums, ne tikai lai veicinātu pārstrādi, bet arī lai iepakojuma dzīves cikla sākumā izvēlētos pārstrādājamu iepakojumu.

Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula būs pārbaudījums ražotājiem un tirgotājiem – tā ierobežos un sašaurinās plastmasas iepakojuma izmantošanu, līdz ar to komersantiem būs nepieciešamas jaunas iekārtas regulas prasībām atbilstoša iepakojuma ražošanai un lietošanai."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma