Atšķirībā no citām Latvijas miegainākām pilsētiņām Jēkabpils ir ļoti dinamiska. Te pilsētā plūdi, te ieklīst lācis, un, kas zin, vai līdz šejienei neatlidos drons vai no Daugavas dzelmes neuznirs rekordsvara sams, baidīdams peldētājus. 

Kā ar to tikt galā, vislabāk zina Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts, 39 gadus vecs – kurš vienmēr jūtas jauns – vīra cilvēks, zemessargs ar divdesmit gadu stāžu. Ilmārs ir arī novada deputāts, piederīgs mēra Raivja Ragaiņa (LZP) vadītajam vairākumam un ievēlēts kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis – aprunājāmies par valsts un pašvaldības lietām. 

Jums daudz darba...

I. Luksts: ... un pienākumu, ikdiena ir visai interesanta. Lācis bija pie mums, atstāja daudz ko pašiem mācīties no starpgadījuma un vienu svarīgu pieredzi, uz ko aicināt iedzīvotājus. Atceroties, kā situācija norisinājās – dzīvojam modernā digitālā laikmetā. Cilvēki, pirms ziņot par bīstamu situāciju iestādēm, vispirms uztaisa savai publicitātei un arhīvam video. Lai gūtu popularitāti, lai tiktu ievēroti sociālajos tīklos, atliekot zvanu atbildīgajām amatpersonām, kaut vai pašvaldības policijai, uz vēlāku laiku. Ķepainis Jēkabpilī bija ievērots jau pirms pulksten diviem dienā, kamēr oficiāli policijai tika ziņots ap pusdesmitiem vakarā. Nekavējoties sekoja reakcija, un, neraugoties uz atsevišķu jēkabpiliešu pastiprināto interesi un uz lācim izdarīto spiedienu, policisti sekmīgi tika galā.

Un kāda ir pieredze pēc lāča parādīšanās pilsētā?