Jūnijs Eiropā bija raksturīgs ne tikai ar ekstrēma karstuma vilni, bet arī ar virkni Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvu.  

Viena no tām – Tīrās industrializācijas direktīva – ir Eiropas Savienības mēģinājums rast atbildi ASV un Ķīnas industriālajai politikai.

Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas rūpniecība nokļuvusi sarežģītā situācijā, jo tās lielākie globālie konkurenti – ASV un Ķīna – plaši izmanto subsīdiju mehānismus, lai pavērtu savu valstu ražojumiem pasaules vārtus un stiprinātu to konkurētspēju. Šīs desmitgades sākumā Eiropas Savienības politikas veidotāji un ražotāji visvairāk satraucās par ASV Inflācijas ierobežošanas likumu, kas piedāvāja plašu subsīdiju programmu uzņēmumiem, kas pārcels savas zaļo tehnoloģiju ražotnes uz ASV. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir apturējis lielāko daļu finansējuma šai programmai, likums tomēr atcelts nav un tas turpina darboties lielas nenoteiktības apstākļos. Toties D. Tramps mēģina panākt ražotņu pārcelšanu uz ASV, izmantojot tirdzniecības tarifus. Arī ar to līdz šim īpaši labi sekmējies nav, jo darbaspēka izmaksas ASV ir augstas un tā trūkst, turklāt biežās izmaiņas tarifu politikā ir radījušas nenoteiktību, kas bremzē investīcijas.