Clear 12.2 °C
T. 29.07
Edmunds, Edžus, Vidmants
SEKO MUMS
Reklāma
Latvijā mežs netiek cirsts tādēļ, lai iegūtu enerģētisko koksni. Meža īpašnieks cērt mežu, lai iegūtu vērtīgo koksni – zāģbaļķus. Enerģētiskā koksne ir šā procesa blakusprodukts.
Latvijā mežs netiek cirsts tādēļ, lai iegūtu enerģētisko koksni. Meža īpašnieks cērt mežu, lai iegūtu vērtīgo koksni – zāģbaļķus. Enerģētiskā koksne ir šā procesa blakusprodukts.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pēdējos gados Latvija ir mērķtiecīgi gājusi uz to, lai pamazām atteiktos no fosilām izejvielām un tās aizstātu ar vietējo pieejamo un atjaunīgo resursu. Un tieši meža biomasa tiek uzskatīta par būtisku resursu, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai.

Reklāma

Izmantot apkurei malku vai citus meža koksnes produktus Latvijā šķiet pašsaprotami. Esam mežu valsts, mēs tos izstrādājam, stādām, kopjam un cērtam, iegūstam kokmateriālus, ko izmantojam gan kokrūpniecībā, gan eksportam, gan enerģētikā. Arī fakts, ka no meža koksnes iegūstam atjaunīgu resursu, šķiet pašsaprotams. Tomēr šim faktam var būt noteikts ilgtspējas limits. No biomasas kurināmajiem iegūtai enerģijai jāatbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, lai to varētu ieskaitīt dalībvalstu atjaunīgās enerģijas īpatsvarā un tai varētu piešķirt finansiālu atbalstu.

Līdz 2030. gadam Latvijā visa siltumenerģija un elektroenerģija, ko saražo, izmantojot meža biomasu, tiek pieskaitīta pie atjaunīgās enerģijas, t.i., to uzskata par CO2 neitrālu, un gan Latvijas enerģētikā kopumā, gan atjaunīgās enerģijas ražošanā uz šo resursu ļoti paļaujas. 

Individuālā apkure ar meža biomasu mājsaimniecībām un lauku saimniecībām patlaban tiekot nodrošināta vairāk nekā par 70%, un liela nozīme joprojām ir tieši malkai, no kuras individuālajā apkurē saražo vismaz 62% enerģijas. Kokskaidu briketes un koksnes granulas individuālajā apkurē patērē ievērojami mazāk nekā malku. Jau 2020. gadā Latvija esot bijusi ceturtajā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotās enerģijas apjoma no meža biomasas uz vienu iedzīvotāju. Pirmajās trijās vietās attiecīgi ierindojusies Somija, Zviedrija un Igaunija.

Ko saka ES direktīvas

2023. gada novembrī stājās spēkā Atjaunīgās enerģijas direktīvas 3. redakcija (Renewable Energy Directive, REDIII). Tajā paredzēti vairāki jauni meža biomasas izmantošanas ierobežojumi, kā arī ieviesti papildu ilgtspējas kritēriji bioenerģijai, tajā skaitā meža biomasai. Vides eksperti norādījuši, ka tie tomēr satur atrunas un izņēmumus, kas faktiski var kalpot ilgtspējas prasību apiešanai. Piemēram, no primārās koksnes iegūto bioenerģiju bez ierobežojumiem pieskaitot pie atjaunīgās enerģijas, kā arī īpaši neuzliekot ierobežojumus kailciršu praksei.

Direktīvas mērķis ir atcelt subsīdijas enerģijai, kas iegūta, sadedzinot noteiktas meža koksnes kategorijas, un koksnes dedzināšanu no primārajiem un vecajiem mežiem neieskaitīt atjaunīgās enerģijas mērķos. Eiropas Padome noraidījusi Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikumu samazināt no meža biomasas iegūtās enerģijas daudzumu, kas tiek ieskaitīts atjaunīgās enerģijas mērķos. Tas nozīmē, ka 

ES valstīm patlaban ir elastība pievienot jaunas prasības, kas regulē, kāda veida biomasa kvalificējas kā atjaunīgs energoresurss.

Direktīvā ir iekļauti arī ierobežojumi meža biomasas veidiem, kas ir tiesīgi saņemt subsīdijas. Dažas koksnes kategorijas, piemēram, zāģbaļķi un finierbaļķi, rūpnieciskas kvalitātes apaļkoksne, celmi un saknes, ir izslēgtas no tieša finansiāla atbalsta. Tomēr šo ierobežojumu ietekme ir neskaidra, jo dalībvalstīm ir brīva rīcības brīvība, nosakot, kāda koksne kvalificējas kā "rūpnieciskas kvalitātes apaļkoksne". Turklāt šī apaļkoksnes definīcija neliedz dedzināt veselus kokus, kas neietilpst šajās kategorijās.

Vēl viena iezīme ir kaskadēšanas principa ieviešana, kas piešķir prioritāti koksnes biomasas augstākajai ekonomiskajai un vides pievienotajai vērtībai. Vispirms tātad ir izmantošana ilgtermiņa produktos (mēbeles, būvmateriāli, vērtīgi izejmateriāli), arī ķīmiskajā pārstrādē. Un sadedzināšana enerģijai ir pēdējā vietā, jo ir ar vismazāko ekonomisko un lietderīgo pienesumu. Tomēr dalībvalstis var atkāpties no šā principa tādu iemeslu dēļ kā enerģētiskās drošības nodrošināšana vai ja vietējā rūpniecība nespēj izmantot meža biomasu. Citiem vārdiem – tās var vienkārši apiet šo prasību. Latvijas Zemkopības ministrijā (ZM) uzskata, ka prasība pirms koksnes nokurināšanas pārliecināties, vai šo koksni nebija iespējams izmantot koka produktu ražošanai, būtiski palielinātu arī administratīvo slogu.

Reklāma
Reklāma

Tāpat jaunais regulējums neļauj koksnei, kas iegūta no veciem mežiem un citām īpašām ekosistēmām, tikt ieskaitītai atjaunīgās enerģijas mērķos vai saņemt subsīdijas. Taču dalībvalstīm arī šeit ir ievērojama rīcības brīvība šo ekosistēmu definēšanā, un tas valstīm ar vāju definīciju ļautu izcirst vecus mežus.

Vides organizācijas vērš uzmanību uz to, ka gan globālā, gan situācija citās ES dalībvalstīs ar meža biomasas izmantošanu enerģētikā kopumā neesot ilgtspējīga. Gandrīz visās Eiropas valstīs ir reģistrēts mežizstrādes pieaugums, kas tieši saistīts ar enerģijas vajadzībām. Kopējais ES bioenerģijas patēriņš laika periodā no 2005. līdz 2020. gadam esot palielinājies par 94%, un tas radot lielāku spiedienu uz mežiem, ņemot vērā, ka vairāk nekā pusi no ES bioenerģijas iegūst tieši no meža biomasas.

Vai ES līmenī iespējami jauni biomasas izmantošanas ierobežojumi

Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs: "Visticamāk, šāda iespēja nav reāla, jo koksnes biomasa noteikti ir ilgtspējīgs atjaunīgs enerģijas avots, bez kura pat tehniski nevaram iztikt, – nav citas atjaunīgās enerģijas alternatīvas, kas spētu nodrošināt drošu, stabilu un pietiekamu siltumenerģijas apjomu. Biomasas aizliegšana noteikti būtu fosilās enerģijas piegādātāju uzvara un milzīgs trieciens Latvijai gan ekoloģiski, gan ekonomiski. Mēģinot mākslīgi uzspiest citu enerģijas veidu (elektroenerģija, fosilie resursi) izmantošanu apkurei, tiktu nopietni apdraudēta Latvijas ekonomika un neatkarība."

Tomēr šāgada aprīļa beigās Latvijas Biomasas asociācija vērsa ZM uzmanību uz to, ka Briselē izskanējusi informācija par Eiropas Komisijas paustajām šaubām par meža biomasas lomu enerģijas nodrošinājumā, lielāku uzsvaru liekot uz lauksaimniecības biomasu. Tas nozīmējot, ka faktiski tiek izteiktas idejas par Atjaunīgās enerģijas direktīvas jauniem grozījumiem, kaut gan tikai dažas ES dalībvalstis esot paguvušas ieviest nesenos iepriekšējos grozījumus. ZM uzsver, ka pēdējos gados direktīva ir grozīta divreiz un pēc būtības tas nozīmē – vēl nav ieviesta otrā redakcija, kad jau ir parādījusies trešā. Jau tagad esot pietiekami daudz izaicinājumu saskaņot starp dalībvalstīm un ieviest direktīvā noteiktos biomasas ilgtspējas kritērijus.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc EP rosinājis grozījumus Atjaunīgās enerģijas direktīvā, ir dedzināšanā radītais piesārņojums. Iepriekš EP bija noteicis limitu, kāds primārās koksnes kurināmā īpatsvars pieļaujams kopējā enerģijas patēriņa bilancē, fiksējot to 2017.–2022. gada patēriņa līmenī. Savukārt tagad EP ierosina pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma. Līdz ar to meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda emisiju kurināmo un būtu pielīdzināts fosilajam kurināmajam, kas nozīmētu papildu emisiju kvotu nodošanu, padarot bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

Meža nozari satrauc jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunīgs un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto primāro meža biomasu, gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Grozījumu izstrādes procesā daudzas Eiropas NVO pievienojās EP ierosinājumam noteikt striktus ierobežojumus tam, cik daudz no sadedzinātās meža biomasas var pieskaitīt pie atjaunīgās enerģijas, tomēr Eiropas Padome šo ierosinājumu noraidīja. Te lomu spēlējusi arī Latvijas nostāja, jo Latvijai tas būtu graujoši attiecībā uz emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.

Reklāma

Maksis Apinis, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs: "Lielākais riska faktors ir paļaušanās uz meža biomasu kā atjaunīgo energoresursu. Mums ir savi saistoši mērķi atjaunīgās enerģijas jomā – gan 2030. gadam, gan līdz pat 2050. gadam. Ja ES līmenī meža biomasu vairs neatzīs kā atjaunīgo, tad siltumapgādē mums šo mērķu sasniegšana vienkārši sabrūk. Mērķa nesasniegšana savukārt nozīmē pārkāpumu procedūru, maksājumus, kas turklāt neatceļ paša mērķa sasniegšanas pienākumu. Un tā neatzīšana par atjaunīgo energoresursu, visticamāk, notiks tādējādi, ka Latvija vairs nespēs apliecināt, ka šī meža biomasa iegūta ilgtspējīgā mežsaimnieciskā darbībā."

Kurinām aizvien vairāk

Nu jau bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēris, ka meža biomasa patlaban ir un tuvākajā laikā arī būs nozīmīgākais atjaunīgais energoresurss Latvijā, turklāt ar lielu attīstības potenciālu, jo lielu daļu no saražotās biomasas produkcijas – kurināmo koksni, tajā skaitā granulas un briketes, – Latvijas uzņēmumi eksportē. "Jāņem vērā, ka Latvijā lauksaimniecības biomasa gan no praktiskā, gan racionālā viedokļa netiek ražota tādos apjomos, lai to būtu iespējams plānveidā izmantot enerģijas ieguvei. Latvijai ir svarīgi sabalansēt dabas aizsardzību ar racionālu resursu izmantošanu, nodrošinot, ka mežs tiek apsaimniekots tā, lai tas ilgtermiņā dotu gan ekoloģisku, gan ekonomisku pienesumu. Ir svarīgi pēc iespējas efektīvāk un atbildīgāk izmantot visus meža sniegtos resursus, arī tādus, ko nevar izmantot ilglaicīgu koksnes produktu ražošanai, piemēram, šķeldu," teicis A. Krauze.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kurināmā koksne Latvijā ir tiešām nozīmīgs resurss – no kopējā energoresursu patēriņa tā veido apmēram trešdaļu. Turklāt tās patēriņa īpatsvars aizvien pieaug. 2021. gadā tas veidojis 32,4% no visa energoresursu patēriņa, 2022. gadā kurināmās koksnes patēriņš no kopējā atjaunīgo energoresursu patēriņa veidoja 80,2%. 2023. gadā veiktajā pētījumā Koksnes biomasas izmantošana enerģijas ieguvē, tās patēriņa prognozes Latvijā prognozēts, ka koksnes izmantošana apkurei Latvijā tikai pieņemsies spēkā. Pētījumā teikts, ka kopējais kurināmās koksnes pieprasījums 2024.–2030. gadā prognozējams par 19% lielāks nekā patēriņš references 2023. gadā.

Pētnieki apgalvo, ka koksnes izmantošana apkurei Latvijā ir ne vien pragmatiska izvēle, bet pat nepieciešama, uzsverot, ka mežizstrādes procesā iegūtā kurināmā apjoms ir tik liels, ka paši to nemaz nevaram notērēt. Tādējādi eksportējam 8–10 reižu vairāk granulu, nekā izlietojam uz vietas. Arī ap 30% šķeldas tiek eksportēts. Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā varam dramatiski samazināt koku ciršanas apjomus un joprojām pilnībā sevi apgādāt ar kurināmo. Tādā scenārijā esot vienīgi jāsamazina eksporta apjoms.

Meža apsaimniekošanai ir būtiska loma

Pēc Latvijas mežzinātnes institūta Silava meža monitoringa datiem 2019.–2023. gadam, tekošais Latvijas mežu pieaugums ir 25,19 miljoni m3, turpretim nocirsti 20,23 miljoni m3, kas liecina, ka mežsaimniecība Latvijā nenoplicina mežus. Un Latvijā mežs netiek cirsts tādēļ, lai iegūtu enerģētisko koksni. Meža īpašnieks cērt mežu, lai iegūtu vērtīgo koksni – zāģbaļķus. Enerģētiskā koksne ir šā procesa blakusprodukts. Piemēram, ražojot mēbeles, aptuveni 60% ir blakusprodukti – šķeldas, mizu, skaidu veidā. Ja tos neizmantotu enerģijas ražošanai, tie aizietu postā, turklāt satrūdot atgrieztu atmosfērā siltumnīcefektu izraisošās gāzes. Tā būtu nelietderīga resursu izšķērdēšana.

Vides eksperti pauduši uzskatu, ka meža biomasu centralizētajā siltumapgādē varētu uzskatīt par atjaunīgu un ilgtspējīgu enerģijas avotu, ja šķeldas, granulu un brikešu ražošanai izmantotu tikai sekundāro koksni (kokapstrādes blakusproduktus un no atkritumiem reģenerētu koksni), bet no primārās koksnes – tikai blakusproduktus, un dominējošais mežizstrādes veids būtu tāds, kas ilgtermiņā nenodara postu bioloģiskajai daudzveidībai. Ja īstenotu šādu mežizstrādes politiku, turklāt, ja prioritāte būtu energoefektivitātes pasākumi un lietotu mūsdienīgus filtrus gaisa piesārņojuma mazināšanai, kā arī valsts zemes izmantošana, zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas sektors mežsaimniecībā (ZIZIMM) kļūtu par CO2 piesaistītāju, nevis emisiju avotu.

Maksis Apinis, biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs: "Ja ZIZIMM nekļūst neto oglekļa piesaistītājs, tad meža biomasa enerģētikā vairs nav uzskatāma par atjaunīgu energoresursu. Diemžēl, ja vien nenotiek krasas izmaiņas līdzšinējā mežsaimnieciskajā praksē (vai kūdras ieguves jomā), varam rēķināties ar to, ka šo regulas nosacījumu neizpildīsim. Vietējie lēmumpieņēmēji cer, ka šī prasība tiks pārskatīta, ko esošajā politiskajā kontekstā ES līmenī nevar izslēgt."

Reklāma
Reklāma

Mežizstrāde ir viena lieta, bet mežos klimata maiņas ietekmē notiek lielāki procesi, kas maina arī mežu struktūru. Piemēram, kukaiņu bojājumi un vētras piespiedu kārtā palielinājuši mežizstrādi, tādējādi iegūta ne jau kvalitatīvākā koksne. Pēdējos gados dažādu bojājumu dēļ nozāģētās koksnes apjoms ir būtiski pieaudzis, un no tās var iegūt lielākoties enerģētisko koksni.

Kā izskaitļot ilgtspēju

Meža biomasas ilgtspējīgums enerģētikā vērtējams pamatā divos griezumos: kā resurss tiek iegūts jeb no meža apsaimniekošanas un cik liels gaisa piesārņojums rodas tā sadedzināšanas procesā.

Vides organizācijas vērš uzmanību, ka ASV veiktie pētījumi esot pierādījuši – biomasas iekārtas izdala līdz pat 2,8 reizēm vairāk piesārņotāju uz enerģijas vienību nekā iekārtas, kas neizmanto biomasu. Tādējādi, vides ekspertu skatījumā, meža biomasa tuvākajās pāris desmitgadēs Latvijā varētu būt ilgtspējīgs risinājums centralizētās siltumenerģijas ražošanā, ja tiktu izmantota kā papildinošs resurss kombinācijā ar bezizmešu tehnoloģijām. Taču Latvijai esot jātiecas uz meža biomasas lomas siltumapgādē pakāpenisku samazināšanu, un valsts atbalsts vai jebkāda cita veida publiskais finansējums meža biomasas izmantošanai enerģētikā ir akceptējams tikai tad, ja šķeldu paredzēts izmantot kombinācijā ar bezizmešu risinājumiem un energoefektivitātes pasākumiem.

M. Apinis: "Meža biomasas izmantošana enerģētikā noteikti nav veicināma, taču ir situācijas, kur tā būtu pieņemams un loģisks risinājums, piemēram, centralizētajā siltumapgādē kombinācijā arī siltumsūkņiem (palīdzot temperatūru pacelt augstāk, arī energoresursu diversifikācijai) un individuālajā siltumapgādē vai nu kombinācijā ar bezemisiju risinājumiem, vai arī kā rezerves siltumapgādes avots. Lauku viensētās, kur turklāt tiek izmantoti savi koksnes resursi, lielākoties nav bažu par ilgtspēju. Runa ir par to, ka lielos apjomos (centralizētajā siltumapgādē) un pilsētās no tā jāiet prom."

Savukārt Didzis Palejs uzskata citādi: "Meža koksnes biomasa ir vienīgais patiesi atjaunojamais un bāzes jaudas spējīgais atjaunīgās enerģijas avots. Apsaimniekojot mežus saprātīgi, šis resurss ir neizsmeļams. Turklāt tas ir mūsu vietējais enerģijas avots – tātad drošs, tīrs un lielu ekonomisko labumu nesošs. Meža biomasa pilnīgi noteikti uzskatāma par labāko enerģijas avotu apkurei gan atsevišķās mājsaimniecībās, gan centralizētajā apkurē, gan koģenerācijā."

Līdzīgu viedokli pauž arī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). 

Zane Leimane, KEM Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte: "Latvijā meža biomasa ir svarīgs energoresurss centralizētajā un individuālajā siltumapgādē, būtiski mazinot atkarību no importētās dabasgāzes. Nav ekonomiska vai enerģētiska pamata tuvākajos gados atteikties no meža biomasas centralizētajā siltumapgādē. Pēdējā gada laikā vairāki centralizētās siltumapgādes operatori ir uzstādījuši elektrokatlus siltā ūdens sagatavošanai vasaras mēnešos, tādējādi mazinot biomasas izmantošanu un diversificējot energoresursu avotus. Ņemot vērā gaisa kvalitātes prasības, Latvijā būtu nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus individuālajā siltumapgādē, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām. Šādiem risinājumiem ir pieejamas KEM atbalsta programmas."

Klimata un enerģētikas ministrijā arī uzsver, ka attiecībā uz periodu pēc 2030. gada Latvija jau tagad aktīvi pauž viedokli par bioenerģijas, tajā skaitā biomasas lomu dalībvalstu energobilancēs arī nākotnē. Un KEM turpināšot darbu, lai biomasa kā atjaunīgs un ilgtspējīgs energoresurss tiktu saglabāts arī pēc 2030. gada, jo tas ir vietēji ražots un pieejams visiem galapatērētājiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Agro Tops.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma