Sava enerģija. Attīstības pamatā — lēti energoresursi

Lai arī neviena Eiropas Savienības (ES) regula Zaļā kursa ietvaros nepaģēr uzņēmumiem sākt ražot elektroenerģiju savām vajadzībām, šim mērķim ir pieejams ES finansējums, kuru daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, uztādot saules paneļus un tādējādi kļūstot energoneatkarīgi, kas savukārt rezultējas samazinātās ražošanas izmaksās vai sniegto pakalpojumu tarifos.

Izvēlas vidēja izmēra risinājumus

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1200 objektu, kuros uzņēmumi ražo elektroenerģiju pašpatēriņam. Uzņēmēju interese par saules enerģijas ražošanu pašpatēriņam Latvijā saglabājas stabila, vērtē AS "Sadales tīkls" (ST). Vidējā uzstādītā saules elektrostacijas (SES) jauda šiem uzņēmumiem ir 115 kilovati (kW), kas liecina, ka uzņēmēji pārsvarā izvēlas vidēja izmēra risinājumus, kas paredzēti konkrētu biznesa procesu nodrošināšanai.

Vienlaikus dati rāda, ka ne visa uzstādītā elektroenerģija tiek patērēta uzreiz. Daudzi uzņēmumi strādā tikai darba dienās, tādēļ brīvdienās saražotais apjoms bieži netiek izmantots pašpatēriņam un tiek nodots kopējā elektrotīklā.

Šobrīd aptuveni 200 uzņēmumi ir saņēmuši tehniskās prasības saules elektrostaciju pieslēgšanai pašpatēriņam. Kopumā šiem projektiem sistēmā rezervētā jauda sasniedz 36 megavatus (MW). Pēdējā laikā arvien izteiktāka tendence uzņēmumu segmentā ir hibrīdrisinājumi, proti, saules paneļi apvienojumā ar akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kas ļauj uzņēmumiem uzkrāt saulainajās stundās vai brīvdienās radušos elektroenerģijas pārpalikumu, nevis to uzreiz nodot tīklā. Tas palīdz efektīvāk izmantot pašu saražoto enerģiju, samazina slodzi elektrotīklam un ļauj enerģiju izmantot vēlāk, piemēram, laikā, kad patēriņš ir lielāks. "Lai ieguldījumi saules enerģijā būtu ekonomiski pamatoti un tehniski efektīvi, uzņēmējiem svarīgi izvērtēt vairākus aspektus. Pirmkārt, elektroenerģijas patēriņu ieteicams analizēt sezonālā griezumā, nevis balstīties tikai uz kopējo gada patēriņu. Mazākiem uzņēmumiem bieži novērojama pārprodukcija, tādēļ būtiski izvērtēt patēriņu pa sezonām, mēnešiem un stundām. Otrkārt, nav nepieciešams izvēlēties maksimāli iespējamo stacijas jaudu tikai tāpēc, ka pieejama jumta platība. Efektīvākais risinājums ir tāds, kas atbilst konkrētā uzņēmuma faktiskajam patēriņam," uzsver ST pārstāve Ilze Dimante. Uzņēmumus, kuri pašpatēriņam uzstādījuši visjaudīgākās SES, ST neizpauž, jo šāda informācija esot uzskatāma par komerciālu un konfidenciālu un tās aizsardzību nosakot Enerģētikas likums, taču TOP desmit lielākās uzstādītās jaudas esot no viena līdz pat četriem megavatiem.

Saules paneļi – virs ūdens virsmas

Ļoti veiksmīgu un neordināru risinājumu saules enerģijas ražošanai pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšanai, tostarp notekūdeņu dūņu apstrādei – ir īstenojis Jūrmalas uzņēmums "Jūrmalas ūdens", kas saules paneļus ir uzstādījis nevis, kā ierasts, uz ēkas jumta, bet gan uz ūdens virsmas – virs pārplūdes dīķa, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo teritoriju un tās radītās iespējas. Objektā kopumā vienlaikus saules enerģiju ražo 3820 paneļi. 

"Paneļu atrašanās uz ūdens ir optimāls risinājums, jo ūdens dabiskais dzesēšanas efekts palīdz stacijai uzturēt stabilu nepieciešamo temperatūru. 

Vēl augstāku stacijas veiktspēju nodrošina divpusējie paneļi, kas nodrošina ne tikai tiešo saules enerģijas uztveršanu, bet arī absorbē gaismas atspīdumu no ūdens virsmas. Tāpat būtisks ir faktors, ka izveidotā saules enerģijas stacija aizsargā ūdens baseinus no pastiprinātas aizaugšanas," klāsta SIA "Jūrmalas ūdens" valdes loceklis Mārtiņš Strazds, kurš neslēpj, ka tā ir bijusi viņa ideja uzstādīt saules paneļus uz ūdens virsmas. Šobrīd tas esot pirmais un vienīgais šāds risinājums Baltijas valstīs un, iespējams, pat visā Austrumeiropā, lēš "Jūrmalas ūdens" vadītājs. Lēmums par saules parka izveidi pašpatēriņam pieņemts 2022. gadā, kad elektroenerģijas cena piedzīvojusi strauju lēcienu. "Notekūdeņu attīrīšana ir viens no energoietilpīgākajiem pasākumiem, kas veido 3–4% no kopējā pašvaldības elektrības patēriņa. Tā kā Jūrmala ir šaura un gara pilsēta, notekūdeņu pārsūknēšana no viena pilsētas gala uz otru prasa ievērojamus energoresursus. Turklāt Jūrmalā zeme ir dārga un mums ir efektīvi jāizmanto katrs kvadrātmetrs, tāpēc radās doma uzstādīt saules paneļus virs avārijas noplūžu dīķa," stāsta M. Strazds.

Ļoti veiksmīgu un neordināru risinājumu saules enerģijas ražošanai pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšanai, tostarp notekūdeņu dūņu apstrādei – ir īstenojis Jūrmalas uzņēmums "Jūrmalas ūdens", kas saules paneļus ir uzstādījis uz ūdens virsmas – virs pārplūdes dīķa, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo teritoriju un tās radītās iespējas.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Paver iespējas jaunu produktu ražošanai

"Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas konstanti patērē vienu ceturtdaļu MW jaudas. Pavasarī un rudenī mēs praktiski visu saražoto elektrību izmantojam paši. Vasarā, protams, paliek mazliet pāri, un tad šī saražotā elektroenerģija aiziet citiem mūsu uzņēmuma objektiem. Jūnijā, kad saule ir visaugstākajā punktā, saules parks ražo divreiz vairāk, nekā uzņēmums pašreiz patērē, taču mūsu uzņēmuma modernizācijas plāns paredz, ka Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu enerģijas patēriņš nākotnē pieaugs," norāda M. Strazds, atzīstot, ka lēta enerģija virza uz attīstību. Viņš ir apņēmies gan uzlabot notekūdeņu attīrīšanas procesu, gan, izmantojot uzņēmuma saražoto elektrību, radīt pilnīgi jaunus produktus, kas līdz šim bija tikai izmaksu pozīcija, proti, slapjās dūņas. "Tas ir notekūdeņu attīrīšanas blakusprodukts un līdz šim izmaksu ziņā negatīvs produkts. Tuvākajā nākotnē mēs šīs dūņas ar elektrības palīdzību žāvēsim un granulēsim, lai varētu tās izmantot kā izejmateriālu pirolīzes procesam," klāsta "Jūrmalas ūdens" vadītājs, atzīstot, ka tas ir videi ļoti draudzīgs risinājums, jo, dūņas izvedot uz laukiem vai mežiem, vidē nonāk mikroplastmasas, ķimikāliju un antibiotiku rezistento baktēriju buķete. Turklāt šo problēmu nevar atrisināt arī ar dūņu kompostēšanas palīdzību.

Pilnībā nosedz patēriņu

Jautāts, cik izdevies ieekonomēt izmaksu pozīcijās par elektrību, M. Strazds lēš, ka vairāk nekā uz pusi. "Ja salīdzinām ar 2024. gadu, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izmaksas bija aptuveni 270 tūkst. eiro, tad 2025. gadā izmaksas bija tikai aptuveni 100 tūkst. eiro. Vairāk nekā uz pusi lejā, bet jāņem vērā, ka 2024. gadā vidējā elektroenerģijas cena bija augstāka. Tāpēc ir grūti objektīvi salīdzināt. Ja skatāmies no kilovatu daudzuma, tad pavasara, vasaras un rudens periodā saulainajās stundās mēs vidēji savu patēriņu nosedzam pilnībā. Skaidrs, ka mums vēl ir nepieciešami akumulatori, kas ļaus šo pašpatēriņa laiku paildzināt," secina M. Strazds. "Jūrmalas ūdens" saules elektrostacija saražo 1600–1700 megavatstundas elektroenerģijas gadā. "Tiklīdz saules parks sasniedz 250 kilovatu jaudu, tā Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vairs nepatērē enerģiju no ārējiem tīkliem. 

Mūsu vecais Slokas attīrīšanas iekārtu dīķis, kas līdz šim bija absolūti neizmantojams aktīvs, kļūst par elektroenerģijas avotu, kas pilnībā uztur Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas," 

ir gandarīts "Jūrmalas ūdens" valdes loceklis.

Sniedz iespēju samazināt ūdens tarifu

Elektrostacijas izveidē investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro – 1,7 miljonus eiro "Jūrmalas ūdens" piesaistījis no ES fondiem, bet aptuveni 800 tūkst. ieguldījis no saviem līdzekļiem. "Sagaidām, ka pašu ieguldītie līdzekļi atmaksāsies jau septiņu līdz astoņu gadu laikā, ja elektroenerģijas cena ir ap 100 eiro par vienu megavatstundu," lēš M. Strazds, atzīstot, ka bez ES finansējuma šāds projekts noteikti nebūtu iespējams. "Saules stacijas izbūve uz avārijas situāciju notekūdeņu rezervuāra jeb notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dīķa, kuru nekādiem citiem mērķiem nevar un nedrīkst izmantot, ir maksimāli efektīva pašvaldības mantas izmantošana," secina "Jūrmalas ūdens" vadītājs. "Pašu saražotā enerģija ļauj samazināt uzņēmuma atkarību no elektroenerģijas cenu svārstībām, līdzsvarot un kompensēt citu izmaksu pieaugumu un ilgtermiņā mazināt spiedienu uz tarifu. Notekūdeņu attīrīšanas tarifs kopš jūnija ir samazinājies no 0,99 līdz 0,64 eiro par kubikmetru, kas ir gandrīz par 35% mazāk nekā iepriekš, kas atspoguļojas ūdens tarifā, ko izjūt katrs Jūrmalas iedzīvotājs," rezumē M. Strazds.

"Jūrmalas ūdens" turpinās apgūt saules enerģiju, drīzumā plānots izveidot saules parku Ķemeros, kas ražos elektroenerģiju ūdens pārsūknēšanas iekārtām. Tiesa gan, tas būs konvenciāls, nevis izvietots uz ūdens virsmas kā Slokā. Tāpat tiks piesaistīts finansējums elektroenerģijas uzkrājošo bateriju sistēmu iegādei, kas saules enerģijas iegūšanu padarīs maksimāli efektīvu. "Jūrmalas ūdens" vadītājs uzskata, ka elektroenerģija pašpatēriņam būtu jāražo ikvienai pašvaldībai, jo tās ir konstants elektroenerģijas patērētājs.

Piemērots risinājums putnkopības uzņēmumiem

Arī AS "Balticovo" ir uzbūvējusi jaudīgu saules elektrostaciju un 2023. gadā sākusi ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. "Elektrības ieguve no saules paneļiem ir ļoti piemērots risinājums putnkopības nozares uzņēmumiem, jo vislielākais elektrības patēriņš ir tieši vasarā, kad vistām novietnēs ir jānodrošina optimāla temperatūra. Kad saule uzkarsē novietnes, ir nepieciešams liels enerģijas apjoms, lai kūtis atdzesētu, un tieši tad saules radītā enerģija nāk talkā, lai grieztu jaudīgās ventilatoru mašīnas," stāsta AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikāciju un attīstības direktors Toms Auškāps. Saules elektrostacijas kopējā jauda ir 2,5 MW. 2024. gadā, kad saules paneļi bija strādājuši pilnu gadu, uzņēmums mērījis to lietderību. "Secinājām, ka no kopēji patērētajām 15 000 megavatstundām (MWh) paši esam saražojuši nedaudz virs 2500 MWh, kas ir aptuveni 18% no kopējā patēriņa. Augstākais saules elektrības īpatsvars bija maijā un jūnijā – attiecīgi 38% un 27%," informē T. Auškāps. Kopējās investīcijas saules parkā ir teju divi miljoni eiro. Tiek prognozēts, ka tās tiks atpelnītas aptuveni 10 gadu laikā. T. Auškāps ir gandarīts, ka saules parkā ir izdevies īstenot visnotaļ noderīgu un arīdzan atraktīvu ilgtspējas iniciatīvu, – uz tā dēvētajām saules ganībām (angl. "solar grazing") starp paneļiem ielaistas ganīties simts aitas, kuras visas vasaras garumā aizstāj zāles pļāvējus.

Elektrības ieguve no saules paneļiem ir ļoti piemērots risinājums putnkopības nozares uzņēmumiem. A/S "Balticovo" saules parkā ir izdevies īstenot noderīgu un atraktīvu ilgtspējas iniciatīvu – uz tā dēvētajām saules ganībām starp paneļiem ielaist ganīties aitas, kuras visas vasaras garumā aizstāj zāles pļāvējus.

Foto: Publicitātes

Jau apgūti 100 miljoni eiro

Eiropas Savienības (ES) politikas plānošanas dokumentos nav noteikts specifisks mērķis elektroenerģijas ražotāju īpatsvaram, kuri ražo elektroenerģiju tikai savām vajadzībām, bet ir izvirzīta prioritāte sekmēt dažādu lietotāju aktīvu iesaisti energoapgādē, tostarp iesaistoties elektroenerģijas tirgū. "ES normatīvie akti paredz obligātu nosacījumu saules paneļus uzstādīt uz jaunbūvējamām ēkām, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējami. Saskaņā ar atjaunināto Ēku energoefektivitātes direktīvu visām jaunajām komerciālajām un publiskajām ēkām, kuru izmantojamā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, pakāpeniski jāaprīko jumti ar saules enerģijas ražošanas iekārtām. Prasības ieviešana norit šādos posmos – no 2026. gada prasība attiecas uz visām jaunām publiskajām un nedzīvojamām (komerciālām) ēkām, kas lielākas par 250 kvadrātmetriem, no 2027. gada prasība stājas spēkā arī lielajām esošajām publiskajām un komerciālajām ēkām, kurām tiek veikta nozīmīga pārbūve, no 2029. gada nosacījums attiecas arī uz visām jaunajām dzīvojamām mājām, bet no 2030. gada saules paneļi kļūst obligāti visās esošajās publiskajās ēkās," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. 

Latvijā atbalsta apjoms uzņēmumu saules paneļu uzstādīšanai un energoefektivitātes celšanai pārsniedz 130 miljonus eiro, kas sadalīti vairākās mērķtiecīgās valsts un ES fondu programmās, 

no kurām lielāko daļu veido Valsts finanšu institūcijas "ALTUM" administrētās programmas, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros īstenotās atbalsta programmas. "Lielākā daļa finansējuma uzņēmumiem tiek piešķirta aizdevuma veidā ar kapitāla atlaidi līdz 30% (faktiski neatmaksājams grants pēc projekta sekmīgas realizācijas). Kopējais sekmīgi apgūtais atbalsta apjoms sasniedz aptuveni 100 miljonus eiro, tomēr ir būtiski pievērst uzmanību, ka daļa no investīcijām ir piešķirtas ne tikai elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, bet, piemēram, arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Vairākas no pieejamajām programmām, kurās ir iespējams iegūt finansējumu atjaunīgās enerģijas iekārtu uzstādīšanai vai energoefektivitātei, joprojām turpinās un, visticamāk, būs pieejamas arī nākotnē," lēš G. Valdmanis.

Aicina pieteikties atbalstam

Uzņēmumiem, kas vēlas uzstādīt saules paneļus pašpatēriņam, ir pieejams finansējums "ALTUM" īstenotajā uzņēmumu zaļināšanas programmā, kura atklāta šī gada martā. "Tā tiek līdzfinansēta no ERAF resursiem un pēc būtības ir iepriekšējās, ES Atveseļošanas fonda programmas turpinājums. Šī programma fokusējas tikai uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu reģionos. Finansējums pieejams uzņēmumiem, kuru projekti tiek realizēti ārpus Rīgas un Jūrmalas, kā arī ārpus Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Tukuma, Ogres, Saulkrastu un Limbažu novadiem," informē "ALTUM" uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna. Tie uzņēmumi, kuri ar iepriekšējo programmu finansējumu jau ir uzstādījuši saules paneļus pašpatēriņam, jaunajā programmā var papildināt sistēmu ar enerģijas uzkrāšanas akumulatoriem. Finansējums programmā ir pieejams aizdevuma vai garantijas ar kapitāla atlaidi veidā. Kapitāla atlaides apmērs būs līdz 30% no attiecināmo izmaksu aizdevuma summas. Aizdevuma maksimālā summa ir 10 miljoni eiro, savukārt kapitāla atlaides maksimālais apjoms ir līdz trim miljoniem eiro. "ALTUM" aizdevuma maksimālais termiņš ir līdz 20 gadiem. Iepriekšējā šāda veida programma tika īstenota kopumā 12 kārtās, savukārt jaunā programma būs atvērta bez pārtraukumiem, kamēr būs pieejams finansējums. Kopumā šajā programmā pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro, tāpēc L. Mellēna aicina uzņēmumus interesēties par šo iespēju un aktīvi izmantot kapitāla atlaidi.

Izmantojot Atveseļošanas programmas atbalstu, saules elektrostacijas pašpatēriņam uzstādījis Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Verems", kas izbūvējis apjomīgu divu MW jaudas saules elektrostaciju, kura gadā saražo vairāk nekā 2000 MWh zaļās elektroenerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Šī projekta izmaksas pārsniegušas 1,6 miljonus eiro, no kuriem 456 tūkstošus eiro kompensējusi "ALTUM" kapitāla atlaide. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Northside Business Park" uz savas ražošanas ēkas jumta izveidojis 200 kW jaudas saules elektrostaciju, kas gadā saražos līdz 20% no industriālā parka enerģijas patēriņa. Kopējās projekta izmaksas pārsniegušas 164 tūkstošus eiro, no kuriem 49 tūkst. eiro segusi "ALTUM" kapitāla atlaide. Kombinējot saules enerģiju ar citām bezemisiju tehnoloģijām, veiksmīgi strādā arī ""Kurbads" ledus halle" Rīgā, ko apsaimnieko "Rumbulas sporta centrs". Ieguldot vairāk nekā 770 tūkstošus eiro, no kuriem 191 tūkstotis eiro pēc sekmīgas projekta pabeigšanas saņemts kā kapitāla atlaide, uzņēmums uzstādījis saules elektrostaciju un siltumsūkņus, pilnībā aizvietojot līdz šim lietotās gāzes apkures iekārtas un būtiski samazinot gan izmaksas, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".