Tāda iespēja, ka slaveno detektīvromānu rakstnieci būtu nogalinājis pašas neuzticīgais vīrs, bija lieliska viela visas angļu sabiedrības fantāzijai,

To principu, kad viens gudrelis pašās beigās visus sapulcina vienkopus un tad loģiski un soli pa solim izklāsta to, kā nekļūdīgi noskaidrojis, kurš konkrētajā gadījumā ir galvenais nozieguma vaininieks, nav izdomājusi Agata Kristi, jo daudzi autori šo piegājienu izmantojuši arī agrāk un turpina izmantot pat šodien, taču laikam jau neviens cits to nav spējis izdarīt tik īpaši eleganti, ar tik izteiktu “smeķi” un tik ļoti dziļi un patiesi mīlot visus savus varoņus, izņemot, protams, slepkavas un citus noziedzniekus, kā to iespēja viņa – izcilā angļu detektīvromānu rakstniece.

Izdomu pasaule kā faktiski nepārejoša bērnība

Pilnā vārdā Agata Mērija Klarisa Millere piedzima 1890. gada 15. septembrī Devonas kūrortpilsētiņā Torkī kā trešais bērns amerikāņa Frederika (1846–1901) un Klarisas (dzimusi Boemere; 1854–1926) Milleru ģimenē, kur jau auga vecākā meita Margareta “Medža” Frerija (pēc apprecēšanās – Votsa; 1879–1950) un dēls Luiss Montans “Montijs” (1880–1929).

Agata jau kopš bērnības bijusi liela fantazētāja: viņa allaž izdomāja kaut kādus savas iztēles draugus, bezgalīgi ar viņiem sarunājās un tamlīdzīgi. Viņa spējusi sevi iedomāties kā ceļojošu bruņinieku pilnā bruņu ietērpā, kā karaļgalma dāmu baltā zirgā un tostarp arī kā kaķēnu, vārdā Klovers, kas cēlies no dižciltīgas pūkaino būtņu dzimtas. Vecāki saprata meitu, necentās viņu norāt par it kā muļķīgām iedomām. Savu tēvu Agata allaž atcerējās kā jauku un labsirdīgu cilvēku ar maigu sirdi – viņam ļoti patika bērni, un viņš bija gatavs ar viņiem būt kopā bezgalīgas stundas, ja vien atrastos pietiekami daudz brīvā laika. Bet katrā ziņā Agata guva savam laikam teju vai nevainojamu mājas izglītību, un to pamatā nodrošināja tieši tēvs.