Iespējams, tas izskaidro daudzus apsēstības gadījumus un daļu atmiņu par iepriekšējām dzīvēm...

Lai kāds būtu laikmets, valdošā iekārta vai reliģija, cilvēki allaž ir meklējuši veidus, kā izprast, kas notiek pēc nāves, un kā sev nodrošināt pēc iespējas labākus apstākļus nākamajā posmā. Pastaigāsimies pa dažādu kultūru priekšstatiem – palūkosim, vai kaut kas no tā rezonē! 

Sathguru ir teicis ka cilvēka fiziskais ķermenis ir tikai 4% no cilvēka. Tā teikt, tikai uzvalks. Kaut kas līdzīgs baterijai. Kad beidzas perinatālā enerģija, kuru mēs saņemam no mūsu vecākiem ieņemšanas brīdī, mums ir pienācis laiks nomainīt fizisko ķermeni un pārdzimt. Mirstot kopā ar ķermeni zaudējam apziņu un atmiņu, bet saglabājam ieradumus vai karmu.

Tapasa enerģija

Iepriekšējās dzīves nopelni saglabājas tikai kā karma un tapasa enerģija (t. i., enerģija, kuru mums dod mūsu garīgie nopelni). Tapasa enerģiju var uzkrāt, lai nākamajā reizē piedzimtu izdevīgākos apstākļos, vai tērēt, lai šajā dzīvē uzlabotu savus sadzīves apstākļus.

Kad esam nāves briesmās un brīnumainā kārtā izglābjamies, mēs patērējam tapasa enerģiju. Kad brīnumainā kārtā panākam, lai mūsu vēmes piepildās – atkal tiek patērēts tapass.

Nu, bet karma – tā ir tavu ieradumu summa. Sēsi rīcību – pļausi ieradumu, sēsi ieradumu – pļausi likteni. Vai, citiem vārdiem: ar ko sapinies – pats vainīgs! Ja tev šķiet, ka apkārt vieni idioti, pieej pie spoguļa un uzdod jautājumu, kāpēc! Ir tikai viens veids, kā mainīt pasauli sev apkārt, – mainot sevi un savu attieksmi pret pasauli!