Ar labības novākšanu un citiem rudens darbiem nāk Jumis – tas ievada rudens laiku senču Saules kalendārā. Augusta pirmās nedēļas beigās (7. vai 8.VIII) atzīmējama Jumja diena. Kas zināms par Jumi, tā sagaidīšanu un godināšanu? Devāmies uzklausīt tautas dzīvesziņas pētnieces IRĒNAS SAPROVSKAS redzējumu.

Dieva dēls Jumis

Mūsu senču priekšstatos Jumis ir auglības personificējums, kas saistās ar labības un ražas ievākšanu. Savā pirmatnējā nozīmē Jumis satur dzīvības saglabāšanas, turpināšanas un vairošanas principu. Dainās skaidri izteikts Jumī ietvertais princips par dzīvības sākšanos no pāra: Jumim ir sieva Jumala un bērni, kas visi kopā ir ražības un auglības izteicēji.

Kā jau bagātam vīram, Jumim pieder zirgi un rati, kuros viņš Jumalu vizina. Jumja apmešanās vieta vasarā ir laukā, kur aug labība, bet ziemā – klētī pie ievāktas ražas. Dainās Jumis attēlots kā līksms un delverīgs tēls – tam patīk lēkāt un diet, skaļi laist balsi un bēguļot no meklētājiem. Dainās minēts auzu Jumis, miežu Jumis, rudzu Jumis un citi Jumji. Par Jumi sauc kopā saaugušas divas vārpas, ābolus, sēnes, riekstus u.c.