Ir nenovērtējami liels daudzums cilvēku, kuri par vienu no saviem visiecienītākajiem ēdieniem atzīst zupu. Un tā tas ir visā pasaulē – visos kontinentos un praktiski visās valstīs. Vēl vairāk – šim ēdienam ir pat sava tā dēvētā profesionālā jeb svinamā Starptautiskā zupas diena, kuru tās dievinātāji atzīmē katru gadu 5. aprīlī. Arī mūspusē zupa allaž turēta pietiekami augstā godā, tāpēc varētu būt interesanti uzzināt, ko par šā ēdiena vēsturi pauž pētnieki.

Kam ar gaļu, kam bez tās

Bez vismazākās šaubīšanās var droši apgalvot: zupa uzradusies jau visagrīnākajos laikos. Un nav pat nemaz svarīgi, ir vai nav iespējams puslīdz precīzi noteikt arī kādu konkrētāku datumu vai vismaz aptuvenu laiku, taču pētnieki ir pārliecināti, ka zupas veida šķidru ēdienu jeb virumu cilvēki sākuši gatavot, pat vēl pirms vispār apritē uzradās pirmie māla trauki. Proti, tas varētu būt noticis jau tajā laikā, kad tālīnajiem priekštečiem kastroļus un podus aizvietoja... dzīvnieku kuņģi un ādas. Piemēram, neandertālieši virs uguns uzkarināja ādas maisu, piepildīja to ar gaļas gabaliem, pārlēja ar ūdeni un tad vārda vistiešākajā nozīmē to vārīja vai vismaz sutināja. Tāpat neandertālieši rīkojušies ar nomedīto dzīvnieku kuņģiem, kurus arī piepildīja ar gaļu, pārlēja ar ūdeni un novietoja uz sakarsētiem akmeņiem. Protams, tagad būs grūti novērtēt, kāda bijusi tādā veidā pagatavota ēdiena garša, jo it kā esot zināms, ka buljonu gan tālīnie senči uzturā neesot lietojuši, tikai pašu vārīto jeb sutināto gaļu.