Romiešus uzskata par visnežēlīgākajiem un alkatīgākajiem antīkās pasaules iekarotājiem un citu tautu pakļāvējiem. Savas pastāvēšanas varenības laikā esošās Romas impērijas teritorijas izmērs patiešām spēj pārsteigt. 

Lai gan realitātē nemaz nebija tā, ka bez izņēmuma visi romiešu karagājieni vainagojās ar panākumiem un uzvaru. Bez leģendārām uzvarām bija arī apkaunojoši zaudējumi, un bija virkne tautu un zemju, ko romiešiem tā arī neizdevās pakļaut, neskatoties pat uz vairākkārtējiem mēģinājumiem.

Parta

Varētu šķist, ka pēc leģendārās Kartāgas krišanas vairs neviens nespēja stāties Romas iekarotāju ceļā, taču kādā brīdī tās ekspansijas ceļā virzienā uz austrumiem gluži negaidīti kā mūris nostājās Partas valsts. Var atgādināt, ka Parta bija izveidojusies no Persijas impērijas drupām, un sašķelšanās periodā, kad sabruka Maķedonijas Aleksandra impērija, partieši spēja sakaut visus savus lokālos ienaidniekus un visu valsti apvienot jaunā vienotā impērijā.

Protams, romieši sākotnēji savu jauno ienaidnieku neuztvēra pārlieku nopietni, taču vēl nekas nebija novedis līdz tiešai militārai sadursmei. Un tad, kad visi strīdiņi par teritorijām bija iegājuši strupceļā un savu kustību iesāka grūti apturamais kara svērtenis, jau pirmā nopietnā kauja Romai izvērtās asiņainā apkaunojumā – Marka Krasa tā dēvētais “Austrumu karagājiens” beidzās ar romiešu vienību totālu sagrāvi un paša pavēlnieka kaunpilnu bēgšanu.