Nav noslēpums, ka cilvēka radošās izgudrotāja domas lidojumu nav iespējams ielikt absolūti nekādos rāmjos, kā dēļ dažkārt sanāk aizlidot jau tik tālu, ka jāiziet ārpus saprātam aptveramām robežām. Tas attiecināms arī uz tik ļoti sarežģīto un daudziem svarīgo jaunu ieroču vai kaujas tehnikas izgudrošanu.

Katrā ziņā vēsture saglabājusi informāciju par virkni visnotaļ ekstravagantu un pat klaji komisku militāro izgudrojumu, no kā gan, par laimi, nekas tā arī nekad nav nonācis nevienas īstas armijas rīcībā. Šajā reizē aplūkosim dažus no šiem piemēriem, kas galvenokārt pauž to, “ko un kā nekādā gadījumā nevajag taisīt”.

Supertanks, kugelpancers un “objekts 279”

Atbaidošā 1. Pasaules kara laikā, kad ritēja cariskās Krievijas armijai ārkārtīgi nelabvēlīgais 1915. gads, krievu konstruktors Nikolajs Lebedenko nāca klajā ar piedāvājumu zudušo kaujas garu uzspodrināt, apgādājot armiju ar jaunām ripojošām kaujas mašīnām, kuras pats arī bija izgudrojis. Apņēmīgais entuziasts spēja izpelnīties vizīti pie paša valdnieka Nikolaja II un acumirklī arī vārda vistiešākajā nozīmē viņu apburt jau tikai ar sava izgudrojuma maketu vien. Imperators acumirklī deva pavēli projekta izstrādāšanai un lika no valsts kases piešķirt 210 000 rubļu, kas tolaik bija vērā ņemama summa. Tā iesākās stāsts par “tanku–caru” jeb sava laika supertanku.