Zobu pašatjaunošanās gels

Speciālisti pauduši, ka zobu emalja jeb īpašs zobu ārpuses slānis laika gaitā pakāpeniski noārdās, ko var izraisīt regulāra barības košļāšana un mutes dobuma skābju iedarbība, izraisot dažādus iedobumus, kurus vēlams laikus pamanīt un aizpildīt, lai apturētu potenciāli iespējamo bojāšanās turpināšanos.

Saistībā ar to, ka zobu plombas izgatavo no dažādiem organismam svešiem materiāliem – metāla, porcelāna, dažādiem sveķiem un tamlīdzīgi –, tās ne gluži bez problēmām saistās ar zoba virsmu, tāpēc bieži vien kļūst vaļīgas un izkrīt. Lai pilnībā novērstu šo problēmu, Ķīnas profesors Ruijkangs Tangs un viņa kolēģi 

radījuši gelu, kas satur kalciju un fosfātu jeb tātad dabiskās emaljas galvenos būvmateriālus, un tas devis cerību, ka varētu zobam dot iespēju... pašatjaunoties.

Pētnieki vairākkārt pārbaudījuši savu izgudrojumu, uzklājot gelu cilvēka zobiem, kas bija izrauti pacientiem un cietuši no skābes iedarbības. Pēc tā viņi šos zobus ievietoja konteineros ar īpašu šķidrumu, tādējādi radot īstas mutes vides apstākļus un atstājot tos tur uz 48 stundām. Visu šo laiku gels stimulēja jaunas emaljas augšanu. Turklāt mikroskopija apliecināja, ka tai piemīt tieši tāds pats nevainojams kalcija un fosfāta kristālu izvietojums, kā tas ir dabiskajai emaljai.

Jaunais emaljas klājums ir vien trīs mikrometrus biezs, un tas ir vismaz 400 reižu plānāks par bojājumu neskarto emalju. Taču Tangs vēstījumā plašsaziņas līdzekļiem uzsvēris, ka stabila remontējošā slāņa uzklāšanai ir iespējama gela vairākkārtīga lietošana. Patlaban pētnieku komanda veic testa izmēģinājumus ar laboratorijas pelēm un gatavojas jau drīz pārbaudīt arī ar cilvēkiem. Vēl esot ļoti būtiski pārliecināties par to, ka gēlā esošās ķīmiskās vielas patiešām ir pilnībā nekaitīgas un jaunā emalja var veidoties reālajā mutes vidē, proti, arī tad, kad cilvēki ēd un dzer.