Tas ir vēl viens stāsts par to, kā neliela un iepriekš okupēta valsts atguva neatkarību no lielas impērijas, un jaunie pārvaldītāji bija pilni pārliecības, ka tieši neatkarība jeb suverenitāte pilnībā atrisinās visas šīs valsts problēmas, lai gan realitātē tā diemžēl nenotika – tur acumirklī sākās smagas ekonomiskās problēmas, un vispār, kā uzskata pētnieki, jau kopš paša sākuma viss aizgāja kaut kā ļoti greizi. Kādā brīdī jaunie valdītāji izlēma uzsākt vienu daudziem labi zināmu propagandas virzienu – vajag tikai no sava vidus izdzīt laukā visus cittautībniekus, un tad acumirklī iestāsies laime un labklājība...

Visiem cittautiešiem jāvācas prom

Savulaik pasaulē lielākā, varenākā un vienlaikus arī teju vai visasiņainākā un nežēlīgākā britu impērija uz Ceilonu (tagad – Šrilanka) pārcēla daudz cilvēku no citām zemēm – kādam vēl arī bez vietējiem ļaudīm tur vajadzēja strādāt impērisko saimnieku interesēs, proti, apstrādāt laukus, būvēt lidlaukus un ceļus, rūpnīcas un fabrikas, zvejot zivis un ievākt dabas veltes. Vēlāk jaunās valsts vadītājiem ļoti gribējās to visu izmantot arī turpmāk, un tas patiešām ir ļoti labi saprotams. Viņi vēlējās, lai viss uzbūvētais un attīstītais tur tā arī paliek, savukārt visiem savulaik no ārpuses sabraukušajiem būvētājiem masveidā jābrauc prom. Taču tie pēdējie nevēlējās to darīt, neparko nebija tik vienkārši pierunājami. Un tad jaunā vara izlēma rīkoties ļoti vienkārši – tā šiem nosacītajiem svešiniekiem vienkārši nepiešķīra jauno pilsonību, neizsniedza viņiem jaunās valsts pases, kā rezultātā vairāki miljoni cilvēku tur palika pilnībā bez jebkādiem dokumentiem...