16.2 °C
Droši vien ik gadu dzirdam pieredzējušus ļaudis sakām, ka saulgriežos vāktajiem augiem ir īpašs spēks, ka “ievāc intuitīvi”, “tos augus, kas uzrunā”, “visu ko”. Ui, ui, kā mēs ar šīm frāzēm grēkojam…
Un tad ne viena vien saulgriežu maģijas apmāta ziedu feja brien iekšā pļavā, upmalā un lasa “visu ko”, kas viņu “uzrunā” ar košu paskatu vai jauku smaržu.
Kamēr plūc vāzītē likšanai, nekas trakāks par ādas apdegumiem vietās, kur sula nonākusi, nevar notikt. Nekas briesmīgs nenotiks arī, ja kāds kodīgāks augs iejuks ugunskura rotājumā. Bet… ja saliksi tos svētku vietas rotājumos un telpās – vai vari garantēt, ka kairinošais vai indīgais augs nenonāks bērna vai dzīvnieka mutē? Ka kāds to neizvilks aplūkot, pasmaržot, paburzīt un pēc tam sev acis nepakasīs?
Daudzi saulgriežu laikā cenšas ievākt ārstniecības augus. Gan konkrētu krājumu, gan mazu īpašo, maģisko pušķīti. Citi mēdz dziedniecībai saglabāt jāņuzāļu pušķi vai vainagu, kas ar savu klātbūtni piedalījies svinībās. Pat topošajām māmiņām, kuras ikdienā nedzīvo augu pasaulē, nereti šķiet jauki ievākt tādu maģisko augu pušķīti tējai un bērna vanniņai. Labi, ja tā vākšana notiek pirtnieces vai citas zinošākas sievas uzraudzībā…
Bet dažai pašperētai ziedu fejai tikai pēc Jāņiem ienāk prātā ideja savu “maģisko” pušķi lietot iekšķīgi…
Indīgo augu ir gana daudz. SAindēšanās nav NOindēšanās, tāpēc nav pareizi augu drošumu mērīt pēc “apēdu/izdzēru un vēl esmu dzīva”. Sa(no)indēšanās ar augiem noteikti nav ātrs un teātra drāmas cienīgi skaists skats. Tās ir ilgas, nepatīkamas ciešanas un šmucīga padarīšana ar, iespējams, paliekošām sekām veselībai. Ja saproti, ka ir notikusi saindēšanās, nekavējoties zvani ārstam (vai vetārstam, ja saindējies dzīvnieks), neklaigā panikā, bet uzmanīgi klausies un dari, ko dakteris tev pa telefonu stāsta. Iespējams, ka tev mājā ir kaut kas no situācijai vajadzīgajiem pirmās palīdzības līdzekļiem (ogle jau nu būs noteikti, ja nebūs – kaut bērza zarus sadedzināsi un saberzīsi). Ja skaidri nezini, ar ko saindējās, savāc visu, ko varēja ieēst vai iedzert.
Daudzi indīgie augi tiek izmantoti dziedniecībā, bet to lietošana ir ļoti specifiska un stipri atšķirīga no ikdienas tējas baudīšanas. Labāk tos aplūkot un atstāt augam dabā. Nejauc aicinājumu ar “vārnas kārību” uz auga izskatu. Bet, ja tomēr sajūti skaidru un ļoti izteiktu aicinājumu no kāda bīstamā pļavas iemītnieka, esi uzmanīga, neliec to kopējā pušķītī. Paņem mazliet, noliec, kaltē un uzglabā atsevišķi. Pieraugi, lai nesot pat mazākās tā kripatiņas neiemaisās pie pārējā pušķīša, pieraugi, lai neviens to “neietējo” ikdienas krūzītē. Mācies un pēti, kamdēļ tāds līdznācējs pieteicās.
Jāņuzāļu pušķī no indīgajiem savvaļas augiem, visticamāk, var iemaldīties vizuāli pievilcīgi, viegli dabūjami un pušķī iekārtojami augi.
Ja tev būs viegli pieejami bērza, pīlādža, liepas un ozola zariņi, diez vai speciāli skriesi mežā zalktenes, krūkļus un segliņus meklēt. Pat ja blakus augs, tie nebūs tik vizuāli kārdinoši un svētku noskaņai atbilstoši kā tradicionāli pierastie augi. Bet ar “puķītēm” ir daudz vieglāk ievākt bīstamu skaistumu.
Gundegu dzimta – gandrīz visi ir vairāk vai mazāk indīgi – pilnas pļavas dzeltenām gundegām, pilnas tīrumu malas zilaušiem, saulkrēsliņi grāvmalēs.
Arī nakteņu dzimtā visi augi ir vairāk vai mazāk indīgi. Zināmākie ir bebrukārkliņš ar smukiem, lillīgiem “kartupeļu” ziediņiem, driģenes un velnāboli. Bet, par laimi, tie neizceļas ar lielu krāšņumu.
Magoņu dzimtā – pašas magones un strutenes.
Bet čemurziežu dzimtā ir sevišķi plaša kompānija – gan ēdami augi, gan nāvējoši indīgais velnarutks un gandrīz tikpat nejaukais plankumainaissuņstobrs. Diez vai tev ienāks prātā Sosnovska latvāni likt pušķī, bet augumā daudz mazākie “neģēļi” ar saviem smuki baltajiem ziediņiem it labi var iesprukt pušķī kā “kaut kādi suņuburkšķi”. Ja nezini, kas tas par “burkšķi”, labāk nemaz neaiztiec un mājā nenes!
Turi pa rokai!
Noteikti turi pa rokai Dabas muzeja sagatavoto vai līdzīgu materiālu!
- https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/celvedis-daba-latvijas-indigie-augi
- https://medicine.lv/raksti/indigie_augi_pme
- https://latvijasindigieaugi.wordpress.com/
Aptauja
Vai ir vērts nestrādājošiem jauniešiem mācīt kādas prasmes?
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
