Eijafjadlajegidla izvirdums izraisīja pasažieru aviācijas vēsturē lielāko krīzi.

Aptuvenas aplēses liecina, ka patlaban uz Zemes varētu būt aptuveni 1500 aktīvu vulkānu. Vismaz 90% šo aktīvo vulkānu atrodas tā dēvētajā Zemes uguns joslā – seismiski aktīvo zonu un vulkānu ķēdē, ieskaitot tos, kas atrodas zem ūdens, visā garumā no Meksikas piekrastes uz dienvidiem caur Filipīnu un Indonēzijas arhipelāgiem un līdz Jaunzēlandei. Un tie joprojām turpina satricināt pasauli ar saviem izvirdumiem.

2002. gada 17. janvāris – vulkāna Niragongo izvirdums Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos

Zem lavas straumēm pilnībā pazuda lielākā daļa 10 kilometru attālumā esošās pilsētas Gomas un 14 apkaimes ciemati, paņemot vismaz 100 cilvēku dzīvības un liekot zaudēt pajumti aptuveni 300 000 iedzīvotāju, kā arī teju vai pilnībā nopostot kafijas un banānu plantācijas.

2002. gada 27. oktobris – Sicīlijas vulkāna Etna izvirdums Itālijā

Šis izvirdums beidzās tikai 2003. gada 30. janvārī, lavai iznīcinot vairākus tūristu kempingus, viesnīcas, kalnu slēpotāju pacēlājus un Vidusjūras priežu audzes lielā platībā. Turklāt šis Eiropā lielākais vulkāns atkārtoti izvirda vēl arī 2004., 2007., 2008. un 2011. gadā.

2003. gada 2. jūlijs – Britānijas vēl joprojām esošās kolonijas Montserratas salas, kas atrodas Mazo Antiļu salu arhipelāgā, vulkāna Sufrijera izvirdums

Tas aptuveni 100 kvadrātkilometrus lielajai salai nodarīja pietiekami lielus postījumus – iznīcināja 95% ražas, būtiski kaitēja arī zivsaimniecības nozarei. 2010. gada 12. februārī notika atkārtots Sufrijera izvirdums, un šajā reizē jaudīgs pelnu “lietus” gāzās pāri vairākām apdzīvotajām vietām Francijai vēl joprojām piederošo koloniju Gvadelupu veidojošajās Grandteras salās. Cieta dzīvojamās ēkas, nācās slēgt skolas un tostarp arī vietējo lidostu.