Ne tika padomju okupācijas periodā, bet kopš 18. gadsimta sākuma līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad tagadējā Latvijas teritorija atradās cariskas Krievijas sastāvā, šeit sāka ieplūdināt ievērojamu krievu skaitu un latviešu tautai nācās pieredzēt cara valdības un ierēdņu īstenoto kolonizācijas un rusifikācijas politiku. 

Rezumējot šo Krievijas impēriskās politikas posmu, pazīstamais latviešu politiķis un statistiķis Marģers Skujenieks 1920. gadā rakstīja: "Jau 1869. gadā valdība [Rīgā] atvēra krievisko Aleksandra ģimnāziju. 1884. gadā agrākās apriņķa skolas pārvērš par krieviskām pilsētas skolām. 1887. gadā pat tautskolas tika pārkrievinātas, un drīz latviešu bērniem vajadzēja, sākot ar pirmo skolas dienu, mācīties viņiem nesaprotamajā krievu valodā. Tāpat pārkrievināja tiesas, un taisnības spriedēji varēja sarunāties ar apsūdzētajiem un lieciniekiem vienīgi ar tulku palīdzību. Latgalē pat tulki nebija pielaisti, un tur sprieda tiesu, kaut arī tiesneši nesaprata, ko sūdzētājs vai apsūdzētais teica! Krievu iespaida stiprināšanai cēla pareizticīgo baznīcas, un šim nolūkam centrālā valdība ik gadus izdeva 80 000 rubļu."

Savukārt Latvijas diplomāts un žurnālists Jānis Seskis 1921. gadā cara valdības nacionālo politiku un tās postošās sekas raksturoja šādi: "Cara valdība visiem līdzekļiem centās latviešu tautu denacionalizēt un padarīt par krieviem. Krievu valdība īsā laikā saņēma savā varā visas administratīvās un sabiedriskās iestādes, kuras pārvērta par attautošanas un pārkrievošanas ieročiem. Latviešu tautskolās par mācību valodu ieveda krievu valodu, kura visā kursā ieņēma galveno vietu. No latviešu skolām tika izskausts viss, kas atgādina latviešu tautas īpatnējo garu un kultūru. Skolēni zaudē spēku uz nākošiem laikiem." Seskis arī atzīmēja: "No agrākās piederības pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekādas saistības attiecībā uz Krieviju." Taču pagāja tikai daži gadu desmiti, kad latviešu tautas pārkrievošanas procesi atsākās ar jaunu spēku.

* No redakcijas. Arhīvists un vēsturnieks Jānis Riekstiņš (1942–2025) šā gada 3. maijā devās mūžībā. Viņš daudzus gadus darbojās arī kā "Latvijas Avīzes" vēstures rakstu autors. Šis ir pēdējais, līdz šim nepublicētais raksts, ko šogad no Riekstiņa kunga saņēma laikraksta redakcija.