Pētnieki jau ilgāku laiku centušies noskaidrot: kādā veidā suņi joprojām spēj iežēlināt savu saimnieku cilvēku, izmantojot tikai un vienīgi savu aizkustinošo grimasi un acu skatienu? Un kāpēc, piemēram, pat kopš mazotnes pieradināti vai arī vispār nebrīvē jau piedzimuši vilki to nespēj? Kas vispār ir vilki?

Reāli maratonisti

Iespējams, kādam šī problēma varētu šķist ne gluži svarīga, taču var piebilst, ka ar tās pētīšanu nodarbojusies visnotaļ nopietnu profesionāļu apvienotā komanda – biologi, anatomi un fiziologi no ASV un divas salīdzinošās evolucionārās psiholoģijas speciālistes no Britānijas. Un šie ļaudis vienojušies, ka kopumā pētījums veikts absolūti korekti un atbilde izvirzītajam jautājumam beidzot atrasta.

Izrādās, suņi evolūcijas un ilgstošās kopdzīves ar cilvēku laikā, iespējams, gluži apzināti sākuši speciāli attīstīt purna muskulatūru tā, lai varētu pārvaldīt savu mīmiku. Gluži konkrēti: tā, lai varētu vaigu atvilkt virzienā uz ausi, kas piešķir iespēju uzacis savilkt savdabīgā “būdiņā”. Vilkiem arī ir tāds muskulis, taču tas palicis praktiski neattīstīts. Vārdu sakot, vilks joprojām nemāk kustināt uzacis.