Trakumsērgas vīruss var pārceļot ne tikai koduma rezultātā. Zināmi arī citi inficēšanās mehānismi.

Trakumsērga – tā ir infekcija, kas daudzas tūkstošgades noturējusi cilvēci dziļās izbailēs. Vēl tikai burtiski pirms nieka 150 gadiem slima dzīvnieka sakostu cilvēku uzskatīja par neglābjamu. Daudzi tādējādi skartie izvēlējās nemaz nesagaidīt fatālo iznākumu, beidzot dzīvi pašnāvībā. 

Un arī mūsdienu pasaulē, kad jau pilnībā uzvarēta virkne savulaik nāvējoši bīstamu slimību, trakumsērga ik gadu mēdz paņemt līdz pat 70 000 cilvēku dzīvību. Un katru gadu aptuveni 15 miljoni cilvēku saņem profilaktisko poti pēc dzīvnieku koduma, jo tas pagaidām ir vienīgais veids, kā saglabāt dzīvību.

Izārstēt nevar, bet var novērst

Trakumsērga ir ļoti viltīga slimība. Pirmkārt, tai ir apbrīnojami ilgs inkubācijas periods: variē robežās no divām nedēļām līdz pat sešiem gadiem (!), taču parasti vidēji tie ir 2–3 mēneši. Tas ir tieši tas laiks, kad vēl iespējams izvairīties no fatālām sekām, pielietojot vakcināciju, ko ieteicams veikt, faktiski nekavējoties. Tiklīdz sāk parādīties pirmie simptomi, glābt cilvēka dzīvību arī mūsdienās vairs praktiski nav lielu cerību, un tad vienīgais, ko vēl var izdarīt ārsti, ir tikai puslīdz atvieglot cilvēka ciešanas pirms neizbēgamās aiziešanas no šīs dzīves.

Otrkārt, galvenā trakumsērgas vīrusa viltība ir tā, ka tas izraisa simptomus, kas ļoti līdzīgi citu slimību simptomiem. Sākotnēji slimnieku sāk nomocīt viegls vājums, galvassāpes, strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Bet tieši tā izpaužas arī citas vīrusu infekcijas. Aizdomas tādējādi var rasties par gripu, enterovīrusu, herpi vai arī šodien tik ļoti aktuālo koronavīrusu.