Nolūkā pierādīt tādas nobīdes neesamību pilnībā pietika ar to, ka pētnieki neveica itin nekādas manipulācijas.

Kāds neparasts eksperiments ar kosmisko pavadoni pierādījis: pateicoties kvantu mehānikai, tagadne var koriģēt pagātni, savukārt cēloņsakarības princips tad kļūst absolūti apšaubāms. Kvantu mehānika pauž, ka realitāte ir tas, ko cilvēks pats izvēlējies, un fiziķiem jau sen zināms, ka gaismas kvants jeb fotons uzvedas vai nu kā vilnis, vai kā daļiņa atkarībā no tā, tieši kā to mērī...

I

Atstarojot fotonu no orbitālā pavadoņa, novērotājs attiecīgo jautājumu var atrisināt pat tad, kad gaismas kvants jau izgājis cauri “lēmuma pieņemšanas punktam”. Tamlīdzīgi eksperimenti ar atlikto izvēli nākotnē piešķirs iespēju iespējami labāk izpētīt robežas starp kvantu un relativitātes teorijām. Un var piebilst, ka laboratorijas apstākļos tāds eksperiments jau ir veikts. Savukārt, izvedot to kosmosā, pētnieki pierādīja, ka fotona iedaba paliek nenoteikta arī tad, ja daļiņai nākas pārvarēt tūkstošiem kilometru lielus attālumus. Francijas pilsētas Paleso Optikas institūta speciālists Filips Grandži, kurš savulaik piedalījies minētajā laboratorijas eksperimentā, paudis pārliecību, ka tamlīdzīgi eksperimenti ir vairāk nekā lieliski piemēroti tam, lai varētu “īstenot kvantu fiziku kosmosā”.

Tātad runa ir par reālu kvantu duālismu jeb šādu jautājumu: vai tagadne patiešām var ietekmēt pagātni? Lai iespējami labāk izprastu attiecīgā eksperimenta būtību, var atgādināt, ka fotons var izpaust vai nu viļņa, vai daļiņas īpašības atkarībā no tā, tieši kādu mērīšanas metodi izvēlējušies pētnieki. Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās tā laika ievērojamais teorētiķis Džons Arčibalds Vīlers jau bija sapratis, ka eksperimentētāji savu izvēli var atlikt līdz brīdim, kamēr fotons būs faktiski pilnībā izgājis cauri iekārtai, kas noregulēta tā, lai uzsvērtu vienu vai otru daļiņas īpašību. Un tas apliecina, ka šajā gadījumā fotona uzvedība patiešām nav iepriekšnoteikta.