Kādā brīdī Benders gluži nejauši esot atcerējies par raganām... Tajā laikā Adama birojā strādāja tikai viena sieviete – 19 gadus vecā sekretāre Annemarija Šāberle.

Šī parādība, kas cilvēkiem pazīstama jau kopš senatnes, savu tagadējo nosaukumu iemantoja tikai pirms trim simtgadēm. Vācu pētnieki to nodēvēja par poltergeistu jeb trokšņaino garu, jo izpausmes teju vienmēr tieši tādas arī ir – skaļas, faktiski pat apdullinošas. Un ir arī vairāki atsevišķi, sevišķi spilgti un iezīmīgi gadījumi.

Gars kā kinofilmas varonis

Viens no tādiem gadījumiem 1967. gadā noticis nelielā Bavārijas pilsētiņā Rozenheimā, kur pirmo reizi poltergeista nodarījumi fiksēti arī kinolentē. Dīvainības sākušās ar it kā parastu problēmu, kad klientu mēģinājumi sazināties ar advokāta Zigmunda Adama biroju pa tālruni izrādījušies nesekmīgi. Uzskatot, ka tas būtu darbs speciālistiem, menedžeri sazinājās ar uzņēmuma Siemens apkalpošanas dienestu. Tehniķi darbojās vairākas nedēļas, rūpīgi pārbaudot kabeļus un aparatūru un beigās pat nolemjot nomainīt visas iekārtas. Arī pēc tā nefiksēja nekādas anomālijas.

Taču problēmas ar tālruņa sakariem turpinājās, un to dēļ darbs advokāta birojā praktiski apstājās. Turklāt drīz sākās nopietnas problēmas arī ar elektrisko apgaismojumu. Pieaicinātie eksperti no Maksa Planka institūta zinātniski pētnieciskā centra ne toreiz, ne mūsdienās, pēc 45 gadiem, nespēj šo parādību kvalificēt racionālas izpratnes aspektā. Arhīvā saglabājušies grafiki, kas uzrāda, ka pilsētā viss elektrotīkls darbojies bez traucējumiem, tā dēvētajā plānotajā režīmā. Tostarp speciālistus pārsteidzis tas, ka aparatūra tomēr fiksējusi anomāliju un pašrakstītāji uzlēkuši krietni augstāk par pieņemamajām robežām.