15.7 °C
Lielākā daļa cilvēces mīt tiešā piekrastes tuvumā jeb reģionos, kas ir ļoti jutīgi pret jūras līmeņa paaugstināšanos. Lai arī to praktiski nav iespējams ticami pārbaudīt, tomēr attiecīgas organizācijas pauž, ka globālās sasilšanas dēļ šis līmenis palielinoties vismaz par trim milimetriem gada laikā. Turklāt lielās pilsētas ar savu gigantisko kopējo masu arī ievērojami iespiež sauszemes virsmu, tādējādi pazeminot tās līmeni.
Tas viss esot uzskatāmi konstatēts un nodemonstrēts ASV Ģeoloģijas dienesta speciālista Toma Parsonsa pētījumā.
Savā zinātniskajā publikācijā pētnieks megapoļu izraisīto Zemes virsmas “iespiešanas” procesu aplūkojis, balstoties Sanfrancisko piemērā. Lai arī šīs aglomerācijas kopējais iedzīvotāju skaits nav tik liels kā, piemēram, Mehiko, Maskavā vai Tokijā, proti, tie ir “tikai” 7,75 miljoni cilvēku, tomēr visu Sanfrancisko būvju un to satura kopējais svars (bez cilvēku un transporta infrastruktūras svara) novērtēts ar 1,6 miljardiem tonnu.
Tālāk Parsonss izveidoja speciālu modeli nolūkā novērtēt šīs masas iedarbību uz apakšā esošajiem iežiem. Attiecīgie aprēķini uzrādīja, ka augsnes saspiešana un sablīvēšana izraisa gruntsūdeņu pārdali un noved pie lokāla sauszemes līmeņa pazeminājuma aptuveni par 80 milimetriem. Piebilsts, ka tas esot visnotaļ nopietns lielums: salīdzinājumam minēts, ka līdz 2050. gadam jūras līmenis Sanfrancisko līcī paaugstināsies par 200–300 milimetriem.
Turklāt vēl prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam pasaules pilsētās dzīvos vismaz 70% visu Zemes iedzīvotāju, savukārt tieši piekrastes megapoļu iedzīvotāju skaits pieaug sevišķi strauji, un līdz ar to ievērojami palielinās arī to kopējā masa. Parsonss uzsvēris, ka šāda iedzīvotāju pārvietošanās tuvāk piekrastei un līdz ar to vienlaikus notiekošā sauszemes iegrimšana un jūras līmeņa paaugstināšanās ārkārtīgi palielina šo pašu megapoļu nogrimšanas risku.
