Gigantiskās mirušā ūdens zonas

Kanādas pētnieki noskaidrojuši, ka saldūdens ražošanas uzņēmumi visā pasaulē rada vairāk toksisko atkritumu nekā pašu saldūdeni! Nofiltrētais sastāvs satur lielu daudzumu vara un hlora, un to visu izgāž atpakaļ okeānā, tādējādi sekmējot savdabīgu mirušo zonu veidošanos, kas izpaužas kā milzīgi iecirkņi ar ūdeni bez skābekļa.

Aprēķināts, ka uz katru saražotā saldūdens litru sanākot vismaz pusotrs litrs atkritumu sastāva, kas kopumā visā pasaulē jau sasniedz 50 miljardus kubikmetru gadā. Ar tādu daudzumu varot 30 centimetru slānī pilnībā pārklāt, piemēram, visu ASV pavalsti Floridu. Un tas turklāt vēl paaugstina piekrastes ūdeņu temperatūru un samazina skābekļa līmeni. Fiksēts arī tas, ka vairāk par pusi šo atkritumu saražo Saūda Arābija (22%), Apvienotie Arābu Emirāti (20%), Kuveita (6%) un Katara (5,8%).

Problēmu pastiprinot arī tas, ka Āfrikas, Tuvo Austrumu un okeāna salu valstu iedzīvotāji ir absolūti atkarīgi no šiem saldūdens ražotājiem. ANO izplatītie dati pauž, ka aptuveni katrs ceturtais planētas iedzīvotājs mīt tajos reģionos, kur pastāv ūdens resursu deficīts, savukārt vismaz pusmiljardam cilvēku ir nopietni apgrūtināta piekļuve saldūdenim visu gadu. Turklāt pētnieki brīdina, ka līdz ar globālo sasilšanu stāvoklis kļūšot vēl draudīgāks.

Tā dēvētās mirušās jeb skābekļa minimuma zonas sastopamas 200–800 metru dziļumā un parasti veidojas ūdens sasilšanas rezultātā, kā arī saistībā ar organisko vielu koncentrēšanos, kas rodas no notekūdeņu un mēslojuma ieplūšanas okeānā. Turklāt datormodeļi šīs simtgades laikā prognozējuši visaptverošu skābekļa līmeņa samazinājumu Pasaules okeānā un aizvien lielāku šādu mirušo zonu veidošanos.